Romantiski apsveikumi

Kas ir mīla?
Pati par sevi – lietvārds.
Jauniem cilvēkiem – satiksmes vārds.
Jaunlaulātajiem – darbības vārds.
Šādiem tādiem – apstākļa vārds.
Vīram, sievai – skaitļa vārds.
Sirmgalvjiem – divdabju pagātne.
Maziem bērniem – svešvārds.

Pie Tavām krūtīm ļauj man dusēt,
Ap mani savas rokas skauj,
Liec savām lūpām mīļi klusēt,
Tik sajust vien šo brīdi ļauj.

Es no tevis neaiziešu, tevi – projām nelaidīšu,
Dziļi tevī saknes dzīšu, tavai sirdij apkārt vīšu,
Paliec mans, es tava būšu,
Visu mūsu balto mūžu!

Šī dzīve ir kā skaista grāmata,
Kura tagad nav lasāma,
Bet, kad tie laiki pienāks,
Mēs sēdēsim un to lasīsim.

Neteic manim vārdu daudz, –
Kas gan man no vārdiem tiek?
Teic man dažus labus vārdus,
Teic man dažus saules vārdus,
Kas man visu mīlēt liek.
Teic man vārdus divus trīs,
Kas kā zelta lāses trīs.

Ja es būtu zvaigzne,
Tad es vēlētos krist...
Krist tā, lai Tu mani pamanītu,
Lai varētu izteikt savu vēlēšanos...
Un krītot es cerētu, ka Tu vēlētos... Mani

Simts duču saldu buču
Ceri un gaidi
Mīli un smaidi,
Ja izdosies labi,
Dzīvosim abi!

Pagriezties un aiziet...
Vai tas ir vienkāršāk?
Kad aiz muguras paliek,
Kāds kas tik viegli neaizmirst...
Kāds kam nav vienalga
Kāds kas mīl tevi!

Pati saule nokāps lejā
Tev uz pieres skūpstu sniegs –
Pati zvaigzne pusnakts vējā
Nolieksies, lai Tev ir prieks:))

Tu dusi manā sirdī, kā debess jūrā dus, - tā pieber pērlēm bez gala vistumšos dziļumus. Es stāvu kluss un brīnos: zib - zalgo - vizmo - mirdz... Un jautāju. vai tiešām.- vai tiešām tā mana nabaga sirds?

Kā es gribētu tevi iepriecināt
Un aizsūtīt tev kaut ko skaistu,
Gudru, seksīgu un mīļu...
Taču diemžēl nevaru sevi dabūt
Iekšā datorā!

Kad enģelītis tavās acīs ieskatās, viņš apjūk un neprātīgi iemīlās,
Vairs nealkst tas debesīs uzlidot, bet mūžīgi palikt pie tevis!

Kad klusums sak dziedāt,
Akmeņi dejot,
Kad ziemeļblāzma sāk sildīt,
Tu atgādini par sevi,
Un es vairs nezinu ko teikt
....

Tu būsi mans eņģelis,
Es būšu pie tevis dienu un nakti,
Mēs dejosim kopā.
Un domāsim viens par otru!

Dažkārt mīlestība sākās ar draudzību, bet ne vienmēr ar to arī beidzas... Patiesībā ļoti žēl... Kaut gan – bieži vien mums kāds ir nodarijis pāri tik ļoti, ka tādu draugu nemaz negribās... Savāda tā dzīve...

Kā man izteikt mīlestību,
Tai tik daudzu vārdu trūkst!
Saliet glāzēs saules zibu,
Zvaigznēs atstāt, lai vēl rūgst!

Dzied mana dvēsele
Skumju dziesmu.
Asaras sit takti,
Un gaudas kā melodija skan.

Basām kājām dvēselīte
Rasas rītā iznāk.
Skatīties kā mazai zīlei
Milzīgs ozols iznāk.
Nav ne lielu, nav ne mazu
šajā dzīvē iznāk –
Ja ir liela mīlestība, tad viss lielais iznāk.

Mēs bieži runājām
Par lietām dažādām
Gan smējāmies un raudājām!
Esmu teikusi – Tu patīc man
Es izrādu un slēpju to
Cenšos izteikt ar vārdiem un darbiem.
Vai esi dzirdējis vārdus
Ka mīlu Tevi?! Nē!
Kāpēc? Vai ticētu man?
Varbūt!
Bet tomēr – “Es mīlu Tevi”!

Es nevaru vairs valdīt sevi,
Jo sapnī redzu tikai tevi.
Tie vairs nav nekādi joki,
Ka tu manas jūtas moki!