Romantiski apsveikumi
- Sākums
- Romantiski apsveikumi
- Lapa 24
Meklējiet mīļu un romatisku apsveikumu? Romantisks novēlējums ir lielisks veida kā iepriecināt mīļoto cilvēku un paust savas jūtas. Izvēlieties kādu no mūsu romantiskajiem pantiņiem.
Reiz es sev jautāju
Kādēļ vispār dzīvoju?
Lai vientulību justu?
Kas manai dzīvei uzliek krustu.
Lai sāpes mani spiestu
Jeb dziļas rētas grieztu.
Tas mani neatstāj ne brīdi
Griežot brūces kā par spīti
Esmu viena katru dienu
Un Tu savā pasaulē
Ir kā neizsapņots sapnis
Kurš dzīvo manā iztēlē.
Kurš gan saprast mani spēj?
Manus sapņus, sāpes, jūtas....
?odien ārā laiciņ? jauks – Putniņi čivina, puķītes plaukst. Tikai sirsniņa mana, Vēl joprojām pēc Tavējās sauc. Uzziedēji manā sirdī Tu, Plauki, zēli lapoji. Līdzīgi kā rozīte Tu manā sirdī smar?oji. Bet kā visām rozēm arī Tev, Dzelonī?i uzradās. Sadūra tie sirdi manu, Netaupija pat ne pili. Asins plūda aumaļām, Tikai roze sirdī manā nedomāja izziedēt. Cik asiņu izliets, Cik asaru raudāts. Tik dzeloņu dēļ, Tik Tevis dēļ. Aizmirst Tevi nespēju, Arī to ko nodarīji man. Labi būtu, ja vien spētu Rozīti no sirds sev raut. Bet varbūt nemaz nevajag, Atliek tikai dzēloņu – Lielos, asos dzeloņus – Aplauzta tā lai nedur tie! Bet, ja spēja izaugt tie, Spēja durt un sāpināt. Tad kāpēc gan sāpināt vēlreiz, Lai tie mani nespētu? Tāpēc labāk rau?u es Rozīti no sirsninjas. Tāpēc labāk rau?u es Tevi nu no galviņas. Sāpēs ļoti, rētas būs, Bet, lai ro?lapiņas Tavas Izzied labāk citur kur. Aizmirsī?u Tevi, piedo?u es Tev. Tālāk vismaz dzīvo?u, Citu rozi meklē?u. Rozīti bez dzeloņiem, Ērk?ķiem, asām lapiņām!…
Kāpēc Tu sāpināji mani? Kāpēc liki ticēt, ka patīku Tev es? Kāpēc…….? Reiz sadūšojies un uzrunāji mani Teici, ka patīku Tev, Dāvāji man rozi, Sūtīji vismīļākās sms, Teici, ka Tavai sirsiņai lieku straujāk pukstēt. Un es Tev kā muļķe noticēju, Domāju, ka beidzot es laimīga būšu. Bet Tu tieši pretēji – salauzi manu sirdi. Mans sapņu burbulis pārsprāga, Tagad es guļu bezspēcīga. Cenāos pie kaut kā pieķerties, lai pieceltos. Kāpēc…..? Kāpēc tieši es? Kāpēc es nevaru būt laimīga? Man tiešām sāp, Ka Tu spēleējies ar manām jūtām Ar manu sapni, Un ar mani pašu. Kāpēc…..? Kāpēc tieši es? Tagad vis rādās melnās krāsās. Sirsniņa pilna sāpju, Asaras rit pār vaigu. Man vis bija vienalga….. Bet es zinu, ka piecelšos, Piecelšos un iešu tālāk. Gan jau, ka laiks mazinās manas sāpes Un varbūt….! Varbūt kādreiz es būšu laimīga. Bet zini… Man vienmēr trūks tā mazā daļiņa no sirds kas pieder TEV!