Romantiski apsveikumi

Katram vienu siltu sirdi,
Kurā mēness gaismu liet!

Mana dzīve nemaz nav viegla, tā nav priecīga un pilna ar dažādiem pavērsieniem, katru dienu man jācīnās par izdzīvošanu, katru dienu tā man ir grūta, tikai tu, tikai tu to spēj darīt gaisāku, blakus tev aizmirstas viss rūgtums raizes un nolemtības sajūta, es spēju smaidīt , pat priecāties par dzīvi, ka tā man kaut ko ir arī devusi, nevis tikai ņēmusi , es zinu, kādu dienu tu mani pametīsi, es zinu, ka tad es sabruksu un nelausu sev vairs nevienu mīlēt, varbūt vairs nekad, bet mūžam būšu pateicīgs par to, ka mani mīlēji, par to, ka tajos brīžos, kad biji man blakus, liki man justies laimīgam, kad biju blakus tev, tas bija kaut, kas pilnīgi atšķirīgs un savādāks no manas pārējās dzīves, tad, kad man vairs nebūs tevis es turpināšu eksistēt nevis dzīvot, bet ne jau tu būsi vainīga, kad sāpēs man tā liksies, bet es būšu vainīgs, jo nemācēju tevi noturēt, bet ja tev būs cits es jautāšu vai tu ar vinu esi laimīga? un ja atbildēsi piekrītoši, es klusējot ar lielām sāpēm sirsniņā pagriezīšos un došos projām, un, ja vēl kādreiz spēšu pasmaidīt tad tikai tāpēc, ka zināšu, ka esi laimīga. Ja tev kadreiz liksies, ka esi pamesta un pilnigi viena, tad atceries, ka viens, cik vien parasts cilveks var būt mūžam tevi mīlēs un nespēs tevi aizmirst, tad zini, ka mūžam būsi mileta, bet par mani, apsoli, ka par mani tad vairs nedomāsi, tas nekas, ka man ļoti sāpēs, es miršu, bet nedomā es dzīvošu tālāk un pārtikšu no tavas laimes, es redzēšu tavus bērnus, tevi, tavus soļus, smaidu, acis , redzēšu cik esi laimīga un manā sejā parādīsies smaids, tu mani aizmirsīsi, bet es Tevi nekad un, ja kritīsi es būšu blakām un nokeršu…

Mīla manā sirdī zogas,
Man pret Tevi jūtas rodas.
Gribu nozagt Tavu sirdi,
Mīlu Tevi, vai Tu dzirdi...

Pati labākā
Un tīrākā
Bija šī mīlestība,
Bet nu tas ir liegts,
Jo tālu Tu esi
Un vējš ir aiznesis
Līdzi to Tev
Bet zini, ka vienmēr
Mana sāpošā sirds
Piederēs Tev
Un sirdij Tavai?
Par ko gan man tā
Ir nācies ciest
Un kāpēc mīlēt
Ir tik sāpīgs prieks??

Kad domāju tad domāju par tevi
Kad sapņoju tad sapņoju par tevi
Kad gaidu tad gaidu tevi
Kad ceru tad tikai uz tevi...
Kā gribētos lūgt tev glāstu skūpstu
Un apskāvienu un trīs vārdus – es tevi mīlu....
Bet negūšu ne glāstu ne skūpstu
Ne apskāvienu ne trīs vārdus...
Jo tev esmu vienaldzīga..
Bet varbūt tomēr tu padosies manam vilinājumam un būsi mans?
Bet kad???

Gribu skūpstīt tavas lūpas,
Gribu sirdī sajust to.
Gribu pateikt, ko es mīlu,
Tikai tevi vienīgo!

Var aizmirst, ko redzējis,
Var aizmirst, ko dzirdējis.
Var aizmirst, ko sacījis,
Bet ne to, ko mīlējis.

Pasaule skaista ir,
Ja pats skaists tu esi.
Viss tik nejauks šķiet,
Ja asaras patīk tev leit.

Aizaugt ceļi ar garu zāli,
Uznieg sniegs un nokūst tas.
Aiziet draugs no drauga tālu,
Paliek tikai atmiņas!

Laime ir kā trausls zieds.
Nav viegli to atrast.
Vēl grūtāk to ir nosargāt.

Mīlestība un atšķirtība – ir, kā vējš un uguns!
Mazu mīlestību – tas apdzēš, bet
Lielu – uzpūš vēl lielākās liesmās!

Es gaidīšu, kaut nezinu vai Tu nāksi,
Un gaidot, mācīšos pacietīgs būt.
Es gaidīšu, kaut sarma sabirs matos,
Un gaidot mīlēšu vēl vairāk Tevi es!

No pļavu puķēm vīgrieze,
Tik traku smaržu sviež,
Un skurbumu, un dullumu,
Tā vasarai dod līdz..
Ar mums, lai tava burvība, kas jauniem palikt ļauj!
Bet rūgtos brīžos dvēsele, kad pāri malām plūst,
Tu arī tējas malku sniedz, lai sirdis nesalūzt....

Skaista ir tā diena,
Kad sauli pie debesīm es redzu,
Skaista ir diena,
Kad lietus aplaimo zemi,
Bet visskaistākā ir diena,
Kad es redzu Tevi!

Kad es domāju par tevi,
Tad sirsniņa sāk kust,
Kā neparasts sniegs.
Bet tiklīdz sāku mīlet,
Tad asaras laistās.

Es nevēlos nekā
Tik būt tavā tuvumā
Kur Tevis nav,
Pūš ziemelis saltais,
Un rudeņa vēji droši sauc!

Baudīt dzīvi vienos priekos
Garlaicību projām dzīt,
Bēdas, raizes nepazīt!

Un sadegs tie mūsu vārdi
Saulrieta karstajām liesmām,
Atstājot kokus bez elpas
Un putnus bez diesmām,
Sadegs lietus lāses
Degošā janvāra sniegā,
Pazudīs mūsu sapņi
Dziļajā uguns miegā,
Pamirs mūsu solījumi,
Lēkdami no mākoņmalas,
Kvēlajās liesmās atstās
Patiesības savas,
Virs liesmām pacels putni
Kvēlu Brīvību,
Un debesis man radīs
Pavisam jaunu Dzīvību!

Kopā esam mēs jau sen.
Abi laimīgi dzīvojam,
Bet dažreiz es Tevi ienīstu,
Un tajā pašā laikā es Tevi mīlu.
Kad es Tevi ienīstu,
Man Tev gribas teikt:
?viss ir beidzies,
Aizmirsti mani uz mūžiem!?
Bet taja pašā laikā
Es negribu palikt viena.
Viena bez Tavas mīlestības.
Zinu ka es esmu ļoti greizsirdīga,
Bet tur es neko padarīt nevaru...

Tūkstots reižu nākts,
Tūkstots reižu garām paiets,
Tūkstots reižu sākts,
Tūkstots sapņu vējā palaists.
Vai tūkstots ir par maz?
Vai varu Tevi saukt par savu...?