Romantiski apsveikumi

Apšaubīt, ka saulei stari.
Šaubīties – ceļš sauli nes.
Patiesību apšaubīt, to vari,
Bet ne to, ka mīlu TEVI es!!!

Vai mīlestība tā, kas mani vada
Pa tavām pēdām cauri dzīvei šai,
Kad tumšās skumjās gājis gads pēc gada
Līdz ziedu svētku dienai saulainai?

Šķiet es varētu sajukt prātā...
Neskaties manī... Neskaties....
Balta naktsvijole garā kātā vīst un dziest...
Balta naktsvijole smaržo kā sāpes...
Nesamin, nesamin....
Kāpēc es lūdzos? Kāpēc?
Kas to, lai zin
Šķiet es varētu nomirt
No viena skata, mirkļa
Naktsvijole domīga galvu krata...
1991g. Kad ziedēja šie jaukie, necilie, bet cēlie ziedi.....

Ja būtu Dievs es viņam lūgtu,
Lai sargā Tevi, kurp vien ej.
Lai mīlestības nepietrūktu,
Un saules Tavai dvēselei.

Vakar Tā bija tālu no manis,
Šodien Tā ir jau tuvāk.
Rīt Tā būs man cieši blakus,
Tā sirds ko mīlu es!

Ziedi novīst līdz ar laukiem,
Miglā tērpies saules riets,
Tiaki atmiņas no draugiem
Mūžam degs kā akmens zieds!

Atļauj man aiziet, neko nesakot...
Atļauj man palikt, neko nedarot...
Atļauj man dzīvot, Tevi nemīlot...

Ej pretī jaunībai un saulei,
Sniedz savus sapņus, ilgas tai,
Lai tavās pēdās Laimes māte staigā,
Lai prieks ir tavai ikdienai.

Ej tur, kur tevi vada ilgas,
Neej tur, kur tevi vētras sauc.
Dzīvē daudz ir sapņu zilgas
Prieku tur, kur arī bēdas daudz.

Kā vēlētos es būt kā vējš
Kā vējš, kam tevi apskaut ļauts
Es cieši tevi apskautu
Un ilgi projām nelaistu...

Nav zvaigznes bez spožuma
Nav sirds bez mīlestības
Nav jūra bez sidraba viļņiem
Nav mīla bez asarām.

Nogurusi viena ceļā
Atkal dvēsele skūpstu lūdz,
Skūpstu līdzīgu kā atvars
Kurā liekas saprāts zūd!

Attālums atkal mūs abus šķir
Tikai tumsā es saucu tavu vārdu
Vienmēr tu!
Pieskaries man un sajūti
Cik vientuļi pukst mana sirds
Ja tas ko mainītu
Tad tu atgrieztos pie manis!
Zaudējot tevi....
Tas nav viegli – būt vienai!
Tā nejutīšos vairs nekad
Kā bija tad kad bijām kopā mēs!

Man atliek tikai cerēt
Un ticēt, ka kādu dienu
Tu nepiederēsi viņai un
Viņa nepiederēs Tev.
Un tad Tu atkal nāksi
Pie manas sirds
Un nedroši klauvēsi,
Lai es laižu iekšā. Bet es...
Man nebūs nekādas
Teikšana, jo mana
Sirds ar atplestām
Rokām piņems Tevi
Atpakaļ, kaut gan
Esi to tik ļoti sāpinājis...
Netiami, bet mana sirds
Tevi joprojām mīl!

Ar prieku uz lūpām es atminu Tevi,
Ar smaidu uz lūpām es ieraugu Tevi,
Ar lūpām uz lūpām es noskūpstu Tevi,
Jo kvēli un karsti mīlu es Tevi.

Piparotu laimi vēlu,
Iesālītu mīlestību,
Sinepēs gatavotu,
Lai tā mūžam skaista ir!

Nāc! Es tevi gaidu!
Ilgi, ilgi
Minūtes, stundas
Dienas, naktis
Tikai par tevi!
Nāc es tevi gaidu!
Skolā, mājās
Visur, itin visur!
Bet tu nenāc...
Manas gaidas paliek par gaidām,
Sapņi par sapņiem.
Viss saistās ar tevi!
Viss, lai paliek pa vecam,
Varbūt tā ir labāk,
Es būšu mierīga – aizmirstot tevi,
Tev būs cita, arī man būs cits,
Bet vai es spēšu tevi aimirst?
Nē, laikam jau nē...

Atmiņas...
Atmiņas ir laika piemineklis,
Bet pieminekļus dzīviem cilvēkiem neceļ
Es negribu dzīvot atmiņās
Es gribu dzīvot šodien, te un tagad
Un zināt, ka VIENMĒR būs rītdiena
Un Tu...

Ja dzimšanas dienas nebūtu tev,
Tad kā gan tu gadiņus zinātu sev?
Bet, tā kā tā ir un prieku tev nes,
Tad daudz, daudz laimes tev novēlu es.

Ar Tevi nekad nebūsim kopā – Tu būsi kā rīts, es būšu kā vakars,
Tu būsi kā vējš, es būšu kā klusums...