Romantiski apsveikumi

Es atdošu Tev sevi visu,
Un neprasīšu nenieka,
Man nevajag vairs neko,
Jo dzīvoju no tavas laimes un prieka.

Nepalikt, neatlikt, neatpalikt
Ne brīdi,
Ne sprīdi –
Uz priekšu tikt,
Dzīvot,
Savu darīt
Un padarīt.

Ja Tu aiziesi no manis tālēs zilās,
Lūzīs svētais sapņu laivas airs
Baltie mīlas gulbji spārnus cilās,
Gaisos pacelsies un neatlidos vairs.

Skrien gadi prom
Kā bezdelīgas žiglās,
Nes visu prom
Tik atstāj atmiņas.

Cilvēks aiziet no cilvēka,
Bet nemūžam tik tālu,
Lai caur vētrām un negaisiem
Neskanētu atmiņu balss.

Tu un es,
Kā viens vesels,
Kā 1+1.
Dzīvot nevaru bez Tevis,
Kā zivtiņa nevar bez ūdens,
Kā narkomāns nevar bez narkotikām,
Kā alkoholiķis nevar bez šņabja.
Domaju tik par Tevi,
Kā kaķis domā par peli,
Kā pele domā par sieru,
Kā vecāki domā par mieru.
Sapņoju tik par Tevi,
Kā meness sapņo par sauli,
Kā saule sapņo par mēnesi,
Kā viss visums sapņo par mums.
Mīlu Tevi,
Vairāk nekā konfekti,
Vairāk nekā zvaigznes,
Vairāk nekā sauli,
Vairāk nekā mēnesi.
Mīlu tikai tevi vienu!

Ja tu visu sirdi dod,
Tad tev zaudēt japierod,
Ja tu tikai daļu sniedz,
Pats sev mīlestību liedz.

Ja kādu dienu Tev būs sajūta, ka gribi raudāt,
Piezvani man.
Es neapsolu, ka varēšu likt Tev smieties,
Bet es apsolu, ka raudāšu kopā ar Tevi.

Kad pēdējie ziedi, pēc dzīvības tiecās
Kad kokiem lapas nespēkā vīta,
Tu nāci, kā Dieva izraudzīta..
Tu nāci ar sapni plaukstās,
Tu nāci ar mīļumu gaišu,
Lai iesētu manī, mīlas un cerības dēstus...
Es atveru vārtus un čukstu... –
Tik klusi, bet tomēr TU esi atnākusi

Klusas sāpes ciest nav viegli,
Kad nav sirds, kas līdzi jūt,
Tādēļ mācies atrast sirdi,
Kas tev līdzi cieš un jūt.

Es tevi mīlu,
Tevis dēļ ciešu,
Nedomā mīļais,
Ka pakaļ skriešu...

Es Tevi mīlēju, bet Tu nesaprati Es Tev to teicu, bet Tu to neuztvēri nopietni Man bija labi Katru reizi, kad biju tev blakus Es Tevi mīlēju, neprasot pretīm neko Es Tevi apbrīnoju, lai ko Tu arī darītu Es Tavā priekšā mulsu, it kā būtu kails Es Tevi nepaspēju noskūpstīt Tu nepaspēji mani saprast, tāpēc es palaidu Palaidu Tevi prom! Tad Tu panēmi līdzi arī manu sirdi Izrautu no krūtīm un beiktu Es paliku bez sirds un bez Tevis Vēlāk Tu teici, ka raudāji Bet es neticu Tu MELOJI Lai gan mēs tagad esam draugi Katreiz ar Tevi runājot man sāp Bet es to nekad neizrādīšu. Es ilgi cerēju un gaidīju, bet Tu mīlēji citu tagad zinu, ka nekad nebūsi tikai mana Nekad vairs…

Mēs tiksimies pie pasaules vārtiem!
Tur – kur zied zeltītas rozes,
Tur – kur liekas iespējams viss!
Tur – kur ir dzirdamas domas,
Tur – kur piepildas sapņi!

Es Tevi dievinu, katrs mirklis, ko pavadu ar Tevi ir kā svētki..

Gaismas bruņinieks neizina, kas ir neiespējam mīlestība. Viņš neļaujas iebiedēties no klusēšanas, vienaldzības vai atteikuma. Viņš zina, ka bieži vien aiz cilvēka ledusaukstās maskas slēpjas dedzīga sirds. Tāpēc gaismas bruņinieks riskē vairāk nekā citi. Bez mitas viņš meklē mīlestību, kaut arī tas nozīmētu uzklausīt nebeidzamus “nē”, atgriezties mājās sakautam un justies atraidītam gan miesā, gan garā. Gaismas bruņinieks nepazīst baiļu, kad dodas meklēt to, kas viņam vajadzīgs. Jo bez mīlestības viņš nav nekas…..

Smagāk nekā pievilties ir sagādāt pievilšanos citiem.Ceļš no vārda līdz darbam ir tālāks nekā no zemes līdz saulei.

Es aizsūtīju savu sargeņģeli pie tevis,
Lai palūko kā tev klājas.
Bet eņģelis atgriezās un teica:
“Eņģelis, eņģeli nesargā!”

Es mīlēju kādu un tā nebiji Tu
Es apbrīnoju kādu un tā nebiji Tu
Es apdāvināju kādu un tā nebiji Tu
Bet vairs tā nebūs, jo satiku Tevi un kāds biju es.

Liktenis mūs kopā vedis,
Kāpēc tagad izšķirt steidz?
Tālu dzīvot prom no tevis –
Nespēju, kaut visu sniedz.
Tumsa nāk uz manu pusi,
ēnas kustas klusi, klusi...
Tumsā sēžu viena pati,
Sirds vairs nespēj sāpēs kliegt...

Es mīlu tavu kluso smaidu
Tavas acis sapņainās
Es mīlu tevi ļoti, ļoti
Un klusēdama ciešu daudz!