Romantiski apsveikumi

Tas cilvēks, kuru tu mīli manī, protams ir labāks par mani, bet es neesmu tāda.
Tomēr mīli vien un es pacentīšos kļūt labāka, nekā esmu!

Ja dzīve ir grūta,
Pret visu ir naids,
Tad labākais līdzeklis
Visam ir smaids!

Kādreiz, jāciena ir sevi,
Lai smagi nekristu gar zemi,
Vienreiz, tu to panāksi,
Kad tu žēli raudāsi.....
Kāpēc man tu pāri dari?
Ja tu arī mīlēt vari...
Bija rokas tev tik mīļas,
Pēkšņi devi sāpes dziļas....
Daudz asaru man bira
Un ar laiku jūtas mira....
Labu pieredzi man devi,
Vairāk nevaru es mīlēt tevi!!!

Klausies, kā pasaulē klusi
Cilvēks pēc cilvēka sauc.
Dabūt no cilvēka pusi,
Laikam jau tas ir daudz...

Mīlēt mīlēt mīlēties
Tev jau nav ko kaunēties
Klēpī sēdēt skūpstīties
Cieši acīs skatīties.

Lai tev skaista dzimenīte,
Vēlēšanās tikai viena,
Lai tevi mīl ik dienu,
Tikai, tevi vienu.

Tavās rokās sarkans zieds,
Kuru dāvāju es Tev.
Tavās acīs mīla kvēlo
Kuru cieši sevī glabā Tu.

Ar prieku uz lūpām es atminu TEVI,
Ar smaidu uz lūpām es ieragu TEVI,
Ar lūpām uz lūpām es noskūpstu TEVI,
Jo kvēli un karsti mīlu es TEVI!!!

To laimi, kuru meklē,
To savā sirdī rod,
To sirdi, kuru mīli
Nevienam neatdot!

Laimīte ir maziņa
Tā kā kalnu kaziņa.
Neprasu no tevis daudz,
Atceries, kā mani sauc.

Es mirstu... Es mirstu un mirst mana sirds,
Pat liekas ka irstu... Un sairst kas mīlošs un silts,
Tik silts kā tas kas starp Tevi un mani, un Tava mīlošā sirds
Tā sirds, kas sildīja mani, kad biju tik auksts kā nekurta pirts...
Tai pirtī bij` dūmi.. Tik dūmi.. Tik dūmi ne drusciņas silts..
Bet Tu, un Tavs siltums ko kūri man bija kā dzērājam spirts.

Par maz man pilsētā debess dzīles,
Un tāls man zaļais, saules pilnais krasts.
Es laikam pārāk daudz ko dzivē mīlu,
Ka manas mīlas paliek tev tik maz.

Esmu dzejnieks,
Teikšu dzejā –
Kraties tu
Pa kalnu lejā.

Es vēlos, lai tev nekad nebūtu grūti,
Lai nekad nebūtu jāizjūt dzīves grūtākais bridis – vientuliba.
Lai nekad nebūtu jāsaka
Es nemīlu tevi.
Un lai nekad nebūtu
Jāiet ceļš, kuru tu negribi iet!

Viss sakās ar smaidu,
Tad manas rokas Tavējās,
Tad mani pirksti Tavos matos,
Viss sakās ar smaidu.
Viss sakās ar smaidu,
Tad Tevis davāts saulriets,
Tad Tevis uzburts saullēkts,
Viss sakās ar smaidu...
Tu smaidi...
Un nu jau par burvi sauc mani,
Es gaidu,
Kad atkal satik varēšu Tevi.
Tava burve

Tavas acis kā sēra vītols skums,
Apkārt viss bāl un tumst.
Vai sēras līdzēs šai dienā?
Vai dzīvot laimē vienam?
Tā ir izvēle kas mums dota,
Tās ir krāsas, audekls un ota.
Sās traipīt audeklu šo brīvi,
Tavas krāsas mainīs šo dzīvi.

Es mīlu Tevi
Kā vilnis jūrmalu,
Kā ziediņš smaržu,
Kā mēness nakti mīl, kā rudens sauli.
Es mīlu Tevi tā,
Kā vārdi mīl ausi,
Kā stars mīl aci,
Kā pukstiens Tavu sirdi mīl –
ES MīLU TEVI..

Daudz ko vēlu,
Maz ko varu,
Bet ko vēlu,
To no sirds!

Atceries kādreiz takas, kas ietas,
Atceries brīžus visskaistākos.
Atmiņas vainagā kopā, kas sietas
Spēkus dos brīžos visbargākos.

Stāvu es te viens pats ceļa vidū,
Man apkārt nav nekā, kas parādītu to ko es tik tiešām gribu.
Bet vienu lietu tieši zinu –
Pie Tevis vien visvairāk gribu!!!