Romantiski apsveikumi

Saspied ciešāk roku manu,
Saspied tā, lai pirksti kaist,
Lai zūd šaubas, lai es manu –
Nav tas sapnis, kas var gaist.

Nesaraujamas saites vieno divus cilvēkus, kas zina, ka arī vislielākajā tuvībā paliek nepārkāpjama robeža...

Ko vēlēt tev?
Lai laimīgs tu...
Un lai tāds nebūtu
Bez manis...

Ir labi, ja kāds tev saka:
Neskumsti, tev esam mēs!
Un vieglāk ejama būs katra taka,
Un katra diena jaunu prieku nes.

Reizēm dzīves dotās iespējas ir kā loterijas biļete, kuru vējš kopā ar pērnajām rudens lapām ir atpūtis ceļmalā. Tu varbūt simtām reižu paiesi viņai garām.... Un kad vienreiz nolemsi – pacelšu apskatišos, varbūt ka pilna... Tā vairs tur var nebūt...

Šai klusajā naktī,
Zvaigžņu bērnu apbrīnots,
Skumjas dziesmas taktī
Kāds atkal jūtas aizvainots...

Ir mīlestības pilna mana sirds un ir tik patīkami, ka varu to sniegt tieši tev...

Tas ir vienkārši fantastiski
Kā tu spēj aizskart manu sirdi,
Esot ar Tevi, manī rodas tādas sajūtas,
Kādas es nekad nespēšu izskaidrot
Smaids Tavā sejā, liek justies,
Justies kādam vajadzīgs
Vairāk Tu pasaki,
Pasaki neko nesakot
Tagad beidzot es zinu,
Zinu kā ir dzīvot mīlētam...

Vēlos lai Tu mīli mani,
Izjust to kā skūpsti mani.
Tavās rokās aizmigt,
Sapnī tevi satikt,
Bet tad pamostos no rīta un sev vaicāju
Vai lai šīm iedomām ticu...

Mēs bijām tik cieši kopā, ka nebija gaisa starp mums, nebija tukšuma, bija tikai piepildījums... Šī nakts bija kā citā dimensijā pavadīta...

Lai laime tevi vada
Un veca kaza bada,
Jo vecas kazas badīgums
Ir dzīvē laimīgs gadījums!

Es nevaru ilgi bez Tevis,
Man viss no rokām krīt.
Ja nevari atgriezties šodien,
Atnāc vismaz rīt

... Slāpst, man dvēsele tā slāpst,
Kā vālodzei, kas modināta tveicei....
Nāc, ja vari, tūlīt nāc...
Un, lūdzu, nekad projām neaizej...

Vai tiešām Tevi mīlēt, man ir liegts? Vai tiešām tas ir ceļa beigas? Vai tiešām jāpaliek man vienai? Ar sāpēm sirdī neizdzēšamām. Jā, milēt Tevi, nav man liegts Un dziļi sirdī sāpes ciest Bet tā esmu tikai es pati Kura vienkarši alkst pēc mīlestības Alkst pēc Tavas elpas un dvašas Alkst pec Taviem skūpstiem Es negribu ļaut pazust tiem, Bet tas ir tikai sapnis Kuram piepildīties nebūs lemts Jo tas esi vienīgi Tu Un Tavi vārdi bij vienkārši spēle Spēle ar manām jūtām pret Tevi Nezinu vai piedot Tev, vai naidu viest Bet neatkarīgi no izvēles manas Jacieš būs tikai un vienigi man Jo tā ir tikai spēle Ka kaķim ar peli, kur Rezultātā pele tiek notverta Pamīcīta pa ķepām un nonāvēta. Skarbi, bet tā nu tas ir!

Zini kas ir dzīve? Dzīve ir mīlestība
Zini kas ir mīlestība? Mīlestība ir skūpsts
Zini kas ir skūpsts? Gribi zinat kas ir skupsts?
Nāc pie manis parādīšu.

Mīlestība ir kā zieds
Tik skaista kā saulriets
Izaug un novīst
Bet īstā mīla nevīst.

Ne jau tikai ziemas vidū gadi mainās
Gadi mainās katru mirkli, katru dienu
Tu to redzi bērza stumbrā, dzirdi dainās.
Tu to jūti drauga sirdī.

Ir 20 mazi enģelīši, 10 no tiem guļ uz mākonīšiem, 9 spēlējas, bet pats mīļākais enģelītis lasa šajā brīdī šo tekstu...

Es piegāju pie kāda bērza
Un apskāvu to.
Pār viņa augumu pāršalca
Vieglas trīsas.
Tā mēs,
Piekļāvušies viens pie otra,
Stāvējām kā divi mīļi cilvēki,
Pirmo reizi satapušies.

Kad jūties iemīlējies, no laimes piekusis, tad meklē vientulību, lai sapņos atpūstos. [G. G. Markess]