Romantiski apsveikumi

Ir atkal pusnakts.. klusi soļi ceļā tik cerība, kā zvaigzne... spoži mirdz. ir cerība.. man garām nepaiesi un ticība.. mēs satiksimies reiz.. man grūti būtu dzīvot, ja neticētu sapņiem bez ticības,bez cerības man grūti klātos,draugs

Atnes man tikko
Plūktu leduspuķi no rūts.

Ērkšķu pārpilna dvēsele –
Manai dvēselei vajadzīgs remonts – tajā vientulības roze vīst...

Klusums skaists, lūpu pieskāriens maigs. Viss zūd un padebess mūk. Tikai Tu un es, tikai abi mēs... Sargā mani, mīli mani, neatdod nevienam mani...

Ja tu būtu nīkstoša puķe,
Tad es neredzētu rozes blakus ziedam.
Ja tu būtu maza zvaigzne,
Es neredzētu citas krītam.
Ja tu būtu mirklis,
Es neredzētu laiku skrienam.
Ja tu būtu blakus man,
Es neredzētu pasauli degam!

Nezin dvēsele pati, ko vēlas,
Vakarvēji, kad zvaigznes tai plūc.
Varbūt grib tā kā roze kvēlot
Kādam gājējam skumjam pie krūts?

Mīlu viņu, tikai viņu,
Skatos cik skaista viņa,
Domāju kā lai verš visu pa labu,
Vai vajag? Vai vajag to?

Lai arī mēs esam tālu viens no otra, bet zem vienām debesīm un tas nozīmē, ka mēs mīlam viens otru un pavisam drīz mēs būsim kopā mūžīgi.

Ja reiz saprastu Tu, ko Tu man nozīmē, laiks iet, bet vējš manā sirdī turpina slīkt un slīkt. Ja vārdi un dziesmas spētu Tevi atrisināt kā mīklu, tad laime spertu pirmo soli manā vienmuļajā dzīvītē! Tu tiešām domā kā, lai saku Tev paliec un neaizej, bet šie vārdi nav izsakāmi ne man, ne kādam citam. Saproti taču kā tu bojā manu dzīvi, ja nevēlies to saprast, tad piedodiet man, Tavi draņķi ko saki, man nav vajadzīgi dzirdēt. Tāpēc jau šodien saku Tev atšujies! Un nekad nepieskaries vairs man, jo ja zinātu Tu kā tavi pieskārieni mani sāpina, tad liktu mani mierā uz visiem laikiem! Saku vēl un vēl atšujies, pazūd no manas dzīves, negribu Tevi vairs nekad redzēt un pat domāt par Tevi! Gan manā sirdī ienāks kāds cits, kas pratīs mani mīlēt tā kā tu to nespēji!

Es vēlētos būt ūdens lāse, lai lēni slīdētu garām tavam skatienam. Es būtu tik tīrs kā enņģeļu acis, es atvēsinātu un piedzirdītu! Tu apreibtu un iemīlētos!

Pāriet krusa, pāriet lietus,
Vēji nāk un projām iet,
Saule bāl un meklē rietus,
Tikai mīla nepāriet.

Lai notik kas notikdams,
Viss notiek uz labu
Tāds savāds gurdums, patīkams un jauks,
Bez sāpēm saplosija sirdi man.

Nāc ar saules zelta smaidu.
Vienmēr tavus soļus gaidu.
Mīļus skūpstus es tev sūtu,
Lai ar cik tu tālu būtu.

Kaisles liesmas sirdi plosa
Prātu jauc un dvēseli moca
Tikai viena doma skan
Kaut tu blakus būtu man!

Tālu, tālu saule lec,
Tālu dzīvo Tu un es,
Lai gan Tevi neredzu,
Tomēr Tevi dievinu.

Pasaule ir siltuma izslāpusi.
Bet mīlestību līdz vecumam saglabā retais.
Jums ir siltas rokas, bet kādam ir nosalušas. Kurš kuram pieies pirmais?

Es gribēju tev aizsūtīt
Kautko mīļu, jauku un patīkamu,
Bet pastnieks teica,
Lai es kāpju ārā no paskastītes..

Trīs tukšas naktis, Tās pavadītas bez Tevis Vai jel saproti man vajag Tevi! Bez Tevis es esmu kā mazs, Nekam nevajadzīgs asniņš, Pasaule tik liela un es tik maza. Tikai ar Tevi es uzplauktu, Tikai ar Tevi es uzziedētu, Tikai ar Tevi kļūtu par vislielāko ziedu, Bet cik daudz man jācieš, Lai būtu mēs kopā? Es gribu Tevi! Kāpēc neviens to nesaprot? Kāpēc man neviens nepalīdz? Vai tik es esmu vērta, Ka kļūstu caurspīdīga? Bet es mainīšos, es apsolu, Un tas tikai Tevis dēļ Es apsolu, ka būšu tāda, Kādu Tu gribi mani redzēt. Es apsolu Tev un sev, Kaut tikai Tu būtu ar mani!

Es atkailināšu tavu dvēseli skūpstu pa skūpstam, līdz sajutīšu kā tavs augums nolīs pār mani kā lietus, līdz katrs tavs elpas vilciens piederēs vienīgi man!

Ir uz mūsu zemeslodes
Laimes vēlēt paradums,
Tāpēc, turoties pie modes,
Daudz laimes vēlu tev.