Romantiski apsveikumi

Tagad es esmu iemīlējusies… Es to zinu, jo tas nav tā kā citreiz.. Kad man kāds iepatīkas, Tas ir uz īsu brīdi… Manas jūtas nekad nav bijušas tik spēcīgas… Šī pirmā mīlestība ir sāpīga, Jo man netiek sniegta pretmīla, Bet gan skarbi vārdi, Kurus dzirdot mana sirds sāk lūzt… Tas ir tik sāpīgi…. Bet tāda ir šī dzīve… Man saka, lai es aizmirstu pirmo mīlestību, Jo ta nekad nav izdevusies… Bet es to nespēju aizmirst, Jo es tiešām mīlu šo cilvēku.. Es esmu gatava uz visu, Lai tikai būtu ar viņu kopā, Lai varētu sajust viņa stalto augumu, Viņa saldas lūpas un redzēt viņa skaistās acis… Bet par to es varu tikai sapņot, Jo es zinu, ka viņam nepatīku.. Un viņš nevēlas ar mani neko uzsākt… Šī pirmā mīlestība ir tikai sāpju un ciešanu pilna…

Ko laimiņa vēlēt grib,
Gadiņiem mijoties?
Mazu rūpi, izturību,
Mīļu vārdu siltumam.

Ar smaidu maigi aizveru Tev acis ciet,
Un lieku mīli gulēt iet,
Tad Tevi noglāstu es tā,
Ka neaizmigt Tev tik un tā!!

Ja gribi, tad lasi,
Un pats sev prasi,
Vai atceries to,
Kas rakstīja šo?

Esmu iemīlējies Tevī, Bet kā, lai Tev to pasaka? Kā izteikt? Vai ar acu skatienu? Vai ar vārdiem? Vai ar skūpstu? Esmu neziņā - Ko lai dara? Es gribu Tevi redzēt, Es gribu Tevi sajust, Es gribu būt ar Tevi, Es gribu mīlēt Tevi. Šis dzejolis ir domāts Tev: Cerams, Tu to saproti. Ar vārdiem, ar burtiem Tev to gribu teikt. Visas Latvijas priekšā gribu Tev teikt: Es mīlu Tevi! Bet vai Tu sapratīsi, Vai sajutīsi? Mani māc šaubas, Bet mēģināt var. Viss vēl priekšā man un Tev. Mēs nonāksim paradīzē, Kur būsim brīvi Un visu mūžu pavadīsim kopā. Es gribu Tevi redzēt, Es gribu Tevi sajust, Es gribu būt ar Tevi, Es gribu mīlēt Tevi. Šis dzejolis jau beigsies, Bet vai Tu sajutīsi to? Vai būsim mēs kopā? Es gribu dzirdēt atbildi no Tevis. Saki: es Tevi miilu! Un sākums ir arī beigas.

Es esmu kā maza zvaigzne
Lielās debesīs
Es esmu kā saule debesīs
Kas ik rītu tevi sveicina
Bet vakarā no tevis atvadās
Es esmu kā gaiss
Kuru tu šobrīd elpo
Es esmu kā vējš
Kuru grūti nenoķert
Jo es vienkārši tāda esmu!

Stāvu es te viens pats ceļa vidū,
Man apkārt nav nekā, kas parādītu to ko es tik tiešām gribu.
Bet vienu lietu tieši zinu –
Pie Tevis vien visvairāk gribu!!!

Atceries kādreiz takas, kas ietas,
Atceries brīžus visskaistākos.
Atmiņas vainagā kopā, kas sietas
Spēkus dos brīžos visbargākos.

Daudz ko vēlu,
Maz ko varu,
Bet ko vēlu,
To no sirds!

Es mīlu Tevi
Kā vilnis jūrmalu,
Kā ziediņš smaržu,
Kā mēness nakti mīl, kā rudens sauli.
Es mīlu Tevi tā,
Kā vārdi mīl ausi,
Kā stars mīl aci,
Kā pukstiens Tavu sirdi mīl –
ES MīLU TEVI..

Tavas acis kā sēra vītols skums,
Apkārt viss bāl un tumst.
Vai sēras līdzēs šai dienā?
Vai dzīvot laimē vienam?
Tā ir izvēle kas mums dota,
Tās ir krāsas, audekls un ota.
Sās traipīt audeklu šo brīvi,
Tavas krāsas mainīs šo dzīvi.

Viss sakās ar smaidu,
Tad manas rokas Tavējās,
Tad mani pirksti Tavos matos,
Viss sakās ar smaidu.
Viss sakās ar smaidu,
Tad Tevis davāts saulriets,
Tad Tevis uzburts saullēkts,
Viss sakās ar smaidu...
Tu smaidi...
Un nu jau par burvi sauc mani,
Es gaidu,
Kad atkal satik varēšu Tevi.
Tava burve

Es vēlos, lai tev nekad nebūtu grūti,
Lai nekad nebūtu jāizjūt dzīves grūtākais bridis – vientuliba.
Lai nekad nebūtu jāsaka
Es nemīlu tevi.
Un lai nekad nebūtu
Jāiet ceļš, kuru tu negribi iet!

Esmu dzejnieks,
Teikšu dzejā –
Kraties tu
Pa kalnu lejā.

Par maz man pilsētā debess dzīles,
Un tāls man zaļais, saules pilnais krasts.
Es laikam pārāk daudz ko dzivē mīlu,
Ka manas mīlas paliek tev tik maz.

Es mirstu... Es mirstu un mirst mana sirds,
Pat liekas ka irstu... Un sairst kas mīlošs un silts,
Tik silts kā tas kas starp Tevi un mani, un Tava mīlošā sirds
Tā sirds, kas sildīja mani, kad biju tik auksts kā nekurta pirts...
Tai pirtī bij` dūmi.. Tik dūmi.. Tik dūmi ne drusciņas silts..
Bet Tu, un Tavs siltums ko kūri man bija kā dzērājam spirts.

Laimīte ir maziņa
Tā kā kalnu kaziņa.
Neprasu no tevis daudz,
Atceries, kā mani sauc.

To laimi, kuru meklē,
To savā sirdī rod,
To sirdi, kuru mīli
Nevienam neatdot!

Ar prieku uz lūpām es atminu TEVI,
Ar smaidu uz lūpām es ieragu TEVI,
Ar lūpām uz lūpām es noskūpstu TEVI,
Jo kvēli un karsti mīlu es TEVI!!!

Tavās rokās sarkans zieds,
Kuru dāvāju es Tev.
Tavās acīs mīla kvēlo
Kuru cieši sevī glabā Tu.