Romantiski apsveikumi

Viss, ko es mīlu, sniedz tikai pusi no prieka, ja tu neesi līdzās, lai tajā dalītos....

Tu esi zaļākā zāle, kas mani pie dzīves sien, Tu – pļava un debess pār pļavu. Kur manas viskarstākās dienas Un naktis viskarstākās. Es stāvu par tuvu zvaigznei Tāpēc stāvi vēl tuvāk man klāt.

Es neteicu to nevienam,
Ka es tevi izdomāju, no sapņiem un ilūzijām ,
Es uzcēlu savu māju.

Eņģelis pa gaisu trauc
Visus šodien mīlēt sauc,
Mīlestības bultas saldās,
Lai Tev garām neaiztraucas...

Ja mīlestībā vīlies
Tad nesēro par to,
Bet pagriezies un pasmaidi,
Un mīli nākošo!

... Pa logu manī raugās Debesis,
... Es raugos tajās.
... Mums abiem ir tik labi, tāds miers, piepildījums un sajūsma!
... Un, ja Tavam logam priekšā biezi aizkari un Tev nav spēka tos pašķirt, kaut uz mirkli
... Nāc pie mana loga,
... Tam ir ļoti plata palodze
... Un Debesis tuvāk
... Katram, ko mīli liec par to uzzināt
... Katram, ko nemīli, iemīli šodien
... Un tad pieej pie loga.

Pakš... Pakš... – aiz loga nopil pēdējās lietus lāses;
Tās aizskalo visus netīrumus un gružus.
Zeme padzeras un notās aug jauna dzīvība.
Mani pārņem mīlestība.

Sirds krūtīs klusi saka vārdus šos:
Tik mīlestība dzīvi apskaidros.
Jel turiet svētu atziņu šo vienu,
Un atcerieties to ikkatru mīļu dienu.

Ты мой сон, ты мечты, мои мысли,
От тебя я уйти не смогу.
Мне так хочется быть к тебе близко,
Только жаль, что пока не могу...

Ja tu ar mani nevari būt
Man zem kājām zeme sāk brukt,
Vis tik liekas tumšs un skumjš
Un tu nevēlies būt ar mani,

Pie tevis agri rītā esmu,
Pie tevis vēlu vakarā,
Pie tevis glaužos saldos sapņos,
Pie tevis jūtas nomodā.
Tu mīti manā karstā elpā,
Ikkatrā dvašas vilcienā –
No tevis viss ap mani telpā
Skan simtkārīgātīgā atbalsā.

/Aspazija/

Lai runā, ko grib,
Bet sirds ir tā vienīgā,
Kas šobrīd spēj just
Un izlemt,
Ko darīt
Jo Tu esi es
Un es esmu Tu
Un viss, kas man pieder
Ir arī Tavs
Un otrādi?
Jo tikai mīlestība
Ir tā,
Kas mūs vieno
Un jūtas,
Un dvēsele Tava
Smiekli un asaras
Tā arī ir daļa
No mums
Sauc to kā gribi?
Mīlestība vai nē,
Bet tas, kas te notiek
Ir mūsu pasaule?

Nenes man rozes, nenes man lilijas,
Kad pie manis ciemos tu nāc,
Tik aiziesim abi pa rasotu pļavu,
Kur naktsvijoles un madaras zied.
Kur naktstauriņi dejo un migla ceļas
Un sienāžu vijoles skan...

Mīlēt, mīlēt, mīleties,
Tur jau nav ko kaunēties.
Sēdēt klēpī bučoties,
Vienam otram acīs skatīties.

Ja tu jautātu,
Ko es mīlu vairāk –
Tevi vai savu dzīvi –
Es atbildētu, ka savu dzīvi.
Un tu aizietu
Nemaz neuzzinājis,
Ka mana dzīve,
Tas esi Tu.

Ja tu mājo manā sirdī, īre tev nav jāmaksā.

..... Manas ilgas peld kopā ar zilo mākoni, manas ilgas lido kopā ar sārto kļavas lapu, manas ilgas skumst kopaā ar pelēko lietus lāsi, manas ilgas kliedz kopā ar dzērvju kāsi....... Paņem manas ilgas un noskūpsti tās...... Lai parādās smaids!

Šī dzīve neizturamā liek jukt man prātā.
Reizēm šķiet, ka nav jēgas dzīvot.
Mana jēga – aizlidojusi,
Kā putni.
Nav jēgas...
Nav jēgas nekam un nevienam.
Bet to nesaprot neviens.
Es kliedzu:
NAV JĒGAS!
Bet mani nedzird un negrib dzirdēt...

... Vai mīlestībai ir spārni?... To es nezinu, bet to, ka mīlestības eņģelim ir spārni, es zinu skaidri...
Mīlēt ir neticami laba sajūta, bet mīlēt neīsto – lielas sāpes... Mīli īsto! Un Tev sāpīgi neabžilbs acis, ieraugot pirmo sniegu... Mīli īsto! Un Tev nesals ziemas naktī, skatoties zvaigznēs... Mīli īsto! Un viņa dāvātās rozes nekad nenovītīs... Mīli īsto! Un arī viņš Tevi mīlēs, jo Tu būsi viņam ĪSTĀ...

Mazliet no vēja,
Mazliet no saules,
Mazliet no zvaigznēm,
Mazliet no laimes,
Tev gribētos sniegt.