Romantiski apsveikumi

Tu man jautā ko es mīlu?
Es tev varu pateikt to –
Visus pirmos burtus lasi –
Izlasīsi jautāto!

Sveiki manu miļo Rozīt,
Gribu rokās Tevi grozīt,
Skaitīsim mēs zvaigznes naktī,
Apburošas dziesmas taktī!

Ja spēsi noticēt mīlestībai, tad it visur redzēsi mīlestības pieskārienu.

Krīt zvaigznes....
Mēs visi kaut ko vēlamies,
Bet ja nokristu visas zvaigznes,
Arī tad es vēlētos tikai vienu –
Būt ar tevi!

Vai zini, kā tas ir,
Kad pusi savas sirds esi atdevis kādam,
Bet viņš Tev nē?
Tad sirsniņai ir tik auksti...
Pārņem tukšuma sajūta...
Pietrūkst Tava sirsniņa,
Kas vienīgā spētu sasildīt!
Vienaldzība sāp visvairāk,
It sevišķi, ja jūtas ir tik spēcīgas...

Daudziem manas lūpas smaida,
Daudziem manas acis mirdz,
Bet es mīlu tikai Tevi,
Un Tev pieder mana sirds!

Mana mīļā,
Tu man esi viena, vienīgā,
Atceries!!??
Kā mēs ar Tevīm
Nakts tumsā pa Rīgas ielām staigājām,
Ak, jēl, lai pagātne atgriežas,
Lai es varētu pateikt Tev,
Mana mīļā,
Ka mīlu Tevi!

Vēlu laimi, veselību,
Vienu uti kažokā,
Ja tu mani aizmirsīsi –
Lai tā kož dibenā.

Nemīli laimi, kas zeltā kalta,
Tās dvēsele auksta, kā ledus
Mīli patiesību, tai dvēsele balta,
Kaut sāpju sagrauta, bet tomēr stalta!

Kā es vēlos būt pie Tevis,
Rīta rasā, nakts zvaigžņotajās skavās.
Kā man tas pietrūkst!!!?
Varbūt netici, bet lūdzu – notici tik šoreiz.

Ik katru gadu datumiņš
Un mierā neliks viņš.
To varam mēs atcerēties
Un itin jauki pasmieties.

Laimi, prieku, veselību,
Visu draugu mīlestību,
Lai sirdī vienmēr valda prieks
Un naudas makā latiņš lieks.

Kā senā pasakā, kā dzejā sirmā,
Par visu skaistāka ir mīla pirmā.

Ko lai saku projām ejot
Ko lai saku šķiroties
Tikai vienu vārdu teikšu
Mani kādreiz atceries.

Mīlestība ir radījusi pasauli, pasauli iepazīst mīlot.

Es pieradināšu vienu zvaigzni, lai katru vakaru tā noskūpsta Tavu pieri!

Amors man reiz iedeva kompasu un karti! Viņš lika, lai vados pec tiem, jo tā es atradīšot mūžīgās laimes zemi..
Es viņam paklausīju...
Un zini es nokļuvu pie tevis...

Tu rasas piliens, es asins lāse,
Tava rasa mana slāpe
Mana slāpe, tava bauda
Tavi smiekli – mans rūdijums.

Tu biji kails un vēju aplauzt koks,
Es lapots tītenis ar ziliem ziedu zvaniem
Pie stumbra rētainā, kas smalkām stīgām plok
Nu pilni tavi zari, ziediem maniem

Mīlē, mīlē, mīlējies
Un nemaz nekaunies,
Klēpī sēdi, bučojies,
Viņam acīs paskaties.