Romantiski apsveikumi

Es slēpju savas asaras
Zem viltota smaida,
Es slēpju savas skumjas,
Zem viltota prieka,
Es slēpju svau iekāri
Zem riebīga naida,
Es slēpju, ka Tevi mīlu
Zem vārdiem, ka Tevi negribu....

Skats – mīlas sākums.
Skūpsts – pierādījums.
Asaras – mīlas beigas.

Ja kādā esi vīlusies,
Tad nesēro par to,
Tik pagriezies un pasmaidi
Un mīli nākamo.

Būs vienmēr uz pasaules kāds, kam bez tevis ir auksti, kāda roka, kurai vajadzēs tavu plaukstu, kādas acis, kuras ilgosies tava smaida, un kāda sirds, kura arvien tevi gaidīs. Proti sameklēt – tās acis, tās rokas, to sirdi.

ES Tevi mīlu
Un zini to jau Tu
Bet teikšu vēlreiz, spēcīgāk
ES TEVI MĪLU
Jo citādāk man nesanāk!!!

Savu otro pusīti nemeklē pēc izskata,
Jo tas var maldināt...
Nemeklē pēc turības,
Jo tā var izgaist...
Meklē kādu,
Kurš liek Tev smaidīt,
Jo dažkārt vajag tikai smaidu,
Lai mūsu dzīvi padarītu gaišāku...

Kur draudzība sākas, to
Neteic neviens. Un kādēļ?
Lai vārds to saka!
Bij gājēji divi, bet lielceļš
Bij viens, un pēkšņi tie
Atradās blakus....

Visjaukākos sapnīšus tev,
Lai tie nezūd kā sniega pārslas manā plaukstā.
Vismīļākās bučinjas tev,
Lai tās nezūd kā sniega pārslas uz mana vaiga!

Man nebūs žēl, ja dzīvē smaidot iesi
Un Tavai sirdij cita laimi sniegs,
Bet man būs žēl, ja asaras Tu liesi
Un tavai sirdij cita laimi liegs.

Nepūlies iemantot pasauli,
Tā jau ir Tevī.
Tu tikai ej pa pasauli,
Un saullēktus glabā sevī.

Vakar es redzēju dīvainu sapni –
Tajā es biju eņģelis, bet Tu biji velns,
Es biju balts, bet Tu biji melns.
Un tad mēs iemīlējāmies viens otrā
Un kļuvām ne balti, ne melni...
Mēs atteicāmies no daudzām lietām,
Lai tikai būtu kopā.
Mēs bijām viens otram un ar to mums pietika...
Vēlos ātrāk uzzināt vai mēs būtu gatavi
Viens otra pēc atteikties no dažām lietām šajā dzīvē?
No lietām, kas traucē mums būt kopā...

Mirkli paskatīsimies Viens otram acīs, Un - kaut nebūs ne čuksta, mēs viens otram kaut ko būsim sacījuši - dvēseles bez vārdiem pukst.

Divas pasaules sastopas pieskārienā,
Divas pasaules pamazām sakļaujas vienā,
Divas pasaules apmainās minūtēm skopām,
Divas pasaules pamazām savijas kopā.
Divas pasaules vairs nespēj viena bez otras...

Vai tu zini ko domāju es
Vai apjēdz ka ilgojos es
Vai saproti cik ļoti man sāp
Vai vari iedomāties kas sāpina mani?
Visa pamatā esi tu
Tāpēc ienīstu un reizē mīlu tevi!

Es saku Tev paldies!
Par to, ka ienāci manā dzīvē.
Paldies par katru skūpstu.
Un glāstu, kas ļāva iemīlēties.
Paldies par katru smaidu un vārdu,
Kas lika justies mīlētai.
Paldies ka biji un, ka esi man blakus.
Paldies!!!

Klusi krīt sniegs uz Tavām plaukstām un lēni tajās kūst, Tu tagad esi tālu, man Tevis ļoti trūkst. Es gribētu par sniegu kļūt un Tavās plaukstās būt...

Es baidos Tevi pazaudēt...
Pazaudēt un vairs nesatikt...
Baidos, jo negribu Tevi pazaudēt
Kā mīļi, saprotošu, atbalstošu, mīlošu cilvēku...
Tas var notik, ja atklāšu Tev
To noslēpumu, kuru glabāju vēl sevī...

Kaut arī tev toreiz teicu, lai nenāc pie manis vairs. Gaidu daudz kvēlāk kā senāk, gaidu... Kā vēl nekad!

Veselību stipru,
Gaitu allaž ņipru,
Tūkstoš labu domu,
Brīnišķīgu omu.

Lai tevi saulīte silda,
Lai tevi velniņš tramda,
Lai tu grāvī – zem eglītes...