Romantiski apsveikumi

Es nezinu, par ko tas tā,
Ka man par tevi jādomā:
Vai rīts kad aust, vai vakars tumst,
Sirds it kā gaiši silst un skumst.

Ar mīlestību mūžu nodzīvot, to tikai retais prot; ne tas, kurš zems un sīks, ne tas, kurš pieticīgs, ne tas kurš šāvis pāri strīpai, bet tas, kurš iemīlējies līdz mīlestībai.

Šķiršanās mīlestībai ir tas pats kas vējš liesmai,
Mazu tas nopūš, bet lielu tas uzpūš vēl lielāku.

Taureņi nekad nelido vieni… Gulbji nekad nepeld vieni… Bet es šajā brīdī esmu viens

Tas bija neprāts
Mēs abi uzliesmojām.
Skat, tā spožā zvaigzne debesīs
Tā ir mūsu zvaigzne.
Tik spoži tā mirdz pirms izdzišanas.
Mēs abi to redzam pēdējo reizi kopā.
Tai naktī mēs skatījāmies vienā virzienā.
Diemžēl pēdējo reizi...
Tās nakts zvaigzne ir dzisusi
Taču Tu manā sirsniņā joprojām uzliesmo.
Daļu zvaigznes mirdzuma paturēju sev.
Atceroties Tevi,
Es smaidu ar skumīgu mirdzumu acīs.
Tavs mirdzums taču ir manā sirsniņā... Vienmēr!

Tā elpa pec elpas,
Vārds pēc vārda,
Telpa pēc telpas,
Pilda un ārda viss ir tik pilns un nav vairs kur deeties...
Varbūt mums nemt un vienam otraa iemīlēties???

Ar nagiem skrāpēju sienu
Un lādēju pistoli..
Lai nošautu to dienu,
Kad atstāji mani vienu..

I kod līsmeņa suok dzist,
Asareņis napuorstuoj tav krist.
Vysu nakti raudi vīna tu,
Labi zini? naatīs jis vairs.

Es lūdzos Tev nerunāt,
Parāk daudz
Nedomāt,
Izliecies it kā viss kārtībā...
Es baidos būt klusumā,
Tur esi Tu tuvumā,
Nevietā,
Nelaikā,
Ne savā skatā...
Tik bēdīgs Tavs sveiciens,
Liekas, laikam, Tu vīlies,
Tu vīlies!
It ko nožēlot...
Tik bailīgs Tavs pieskāriens,
Tas stāsta viss beidzies,
Viss beidzies!
Viss beidzies.....

Nesmaržo skaistāko rozi,
Nesmaidi skaistākam zēnam,
Zini, ka rozei ir dzeloņi,
Zēnam viltīga sirds.

Ja man kāds būtu teicis, cik smagi būs, es viņam nebūtu ticējis.
Bet tagad, es zinu, ko viņš domaja
Ar to vienu vienīgu, vārdu smagi, es tagad zinu,
Tagad, kad mīļotās vairs nav blakus, es jūtos,
Kā izsmelts līdz pat pēdējai pilītei, vairs nav
Spēka, turpināt iesākto, vairs es nevaru....... Vairs nespēju...........................

Mana dvēsele kā bārenis
Sēdēja tumšā, pamestā istabā...
Nebija neviena, kas stāstītu pasakas,
Tādēļ pār vaigu tai ritēja asaras.
Mans ķermenis, iesalis ledū,
Gaidīja ledus laikmeta beigas,
Kad atkal varēs pirkstus mērcēt medū
Un lutināt sevi bez steigas...
Un jāgaida nebij ilgi,
Mūsu skatieni sastapās
Un ik reizi,
Kad par ledus laikmetu atceros,
Tavos apskāvienos vē ciešāk iekļaujos.....

Krīt zvaigznes... Mēs visi kaut ko vēlamies, bet ja nokristu visas zvaigznes, arī tad es vēlētos tikai vienu – būt kopā ar tevi!

Es būšu eņģelis
Tu mani spārni
Es būšu saule
Tu mani stari
Es būšu puķe
Tu mana smarža
Es būšu grāmata
Tu mani stāsti
Es būšu pildspalva
Tu mana tinte
Es būšu dziesma
Tu mana melodija
Es būšu nakts
Tu manas zvaigznes
Es būšu es
Tu mana sirds...
Bez tevis es neesmu nekas
Ne eņģelis, ne nakts
Tu kā daļa no manis
Daļa kuru aizpildīt nevar ikkatrs
To vari tikai tu
Tā ir.. Tā bija... Tā būs!

Jūtas allaž prot skaitīt tikai līdz “viens”. Viens bet tas ir pietiekami, ja to patiesi jūt.

No tava glāsta zaros saplaukst ziedi, Un marta vējos tavu elpu jūt. Jo laikam gan bez tevis pavasaris Nemaz virs zemes nevarētu būt.

ko tad es varu prasīt kur tad Tev neļaut iet tikai sapnīši lido pulcējas vienuviet mazi pavisam basi no aukstuma sārti un stīvi par mazliet mīļāku Tevi pavisam citādu dzīvi

Ja es tev būšu vajadzīga, klusi pačuksti vējam. Čuksts pārvērtīsies putnā, pacelsies padebešos un atlidos pie manis...

Plūci rozes vasarā,
Baudi priekus jaunībā,
Ziemā rozes neziedēs,
Vecums prieku nenesīs.

Tev vajad tikai vienu vārdu,
Lai liktu man smieties
Tev vajag tikai vienu smaidu,
Lai liktu man mīlēt
Tev vajag tikai vienu asaru,
Lai dēļ tevis mirtu.