Romantiski apsveikumi
- Sākums
- Romantiski apsveikumi
- Lapa 68
Meklējiet mīļu un romatisku apsveikumu? Romantisks novēlējums ir lielisks veida kā iepriecināt mīļoto cilvēku un paust savas jūtas. Izvēlieties kādu no mūsu romantiskajiem pantiņiem.
Ar mīlestību mūžu nodzīvot, to tikai retais prot; ne tas, kurš zems un sīks, ne tas, kurš pieticīgs, ne tas kurš šāvis pāri strīpai, bet tas, kurš iemīlējies līdz mīlestībai.
Taureņi nekad nelido vieni… Gulbji nekad nepeld vieni… Bet es šajā brīdī esmu viens
Tas bija neprāts
Mēs abi uzliesmojām.
Skat, tā spožā zvaigzne debesīs
Tā ir mūsu zvaigzne.
Tik spoži tā mirdz pirms izdzišanas.
Mēs abi to redzam pēdējo reizi kopā.
Tai naktī mēs skatījāmies vienā virzienā.
Diemžēl pēdējo reizi...
Tās nakts zvaigzne ir dzisusi
Taču Tu manā sirsniņā joprojām uzliesmo.
Daļu zvaigznes mirdzuma paturēju sev.
Atceroties Tevi,
Es smaidu ar skumīgu mirdzumu acīs.
Tavs mirdzums taču ir manā sirsniņā... Vienmēr!
Es lūdzos Tev nerunāt,
Parāk daudz
Nedomāt,
Izliecies it kā viss kārtībā...
Es baidos būt klusumā,
Tur esi Tu tuvumā,
Nevietā,
Nelaikā,
Ne savā skatā...
Tik bēdīgs Tavs sveiciens,
Liekas, laikam, Tu vīlies,
Tu vīlies!
It ko nožēlot...
Tik bailīgs Tavs pieskāriens,
Tas stāsta viss beidzies,
Viss beidzies!
Viss beidzies.....
Ja man kāds būtu teicis, cik smagi būs, es viņam nebūtu ticējis.
Bet tagad, es zinu, ko viņš domaja
Ar to vienu vienīgu, vārdu smagi, es tagad zinu,
Tagad, kad mīļotās vairs nav blakus, es jūtos,
Kā izsmelts līdz pat pēdējai pilītei, vairs nav
Spēka, turpināt iesākto, vairs es nevaru....... Vairs nespēju...........................
Mana dvēsele kā bārenis
Sēdēja tumšā, pamestā istabā...
Nebija neviena, kas stāstītu pasakas,
Tādēļ pār vaigu tai ritēja asaras.
Mans ķermenis, iesalis ledū,
Gaidīja ledus laikmeta beigas,
Kad atkal varēs pirkstus mērcēt medū
Un lutināt sevi bez steigas...
Un jāgaida nebij ilgi,
Mūsu skatieni sastapās
Un ik reizi,
Kad par ledus laikmetu atceros,
Tavos apskāvienos vē ciešāk iekļaujos.....
Krīt zvaigznes... Mēs visi kaut ko vēlamies, bet ja nokristu visas zvaigznes, arī tad es vēlētos tikai vienu – būt kopā ar tevi!
Es būšu eņģelis
Tu mani spārni
Es būšu saule
Tu mani stari
Es būšu puķe
Tu mana smarža
Es būšu grāmata
Tu mani stāsti
Es būšu pildspalva
Tu mana tinte
Es būšu dziesma
Tu mana melodija
Es būšu nakts
Tu manas zvaigznes
Es būšu es
Tu mana sirds...
Bez tevis es neesmu nekas
Ne eņģelis, ne nakts
Tu kā daļa no manis
Daļa kuru aizpildīt nevar ikkatrs
To vari tikai tu
Tā ir.. Tā bija... Tā būs!
Jūtas allaž prot skaitīt tikai līdz “viens”. Viens bet tas ir pietiekami, ja to patiesi jūt.
No tava glāsta zaros saplaukst ziedi, Un marta vējos tavu elpu jūt. Jo laikam gan bez tevis pavasaris Nemaz virs zemes nevarētu būt.
ko tad es varu prasīt kur tad Tev neļaut iet tikai sapnīši lido pulcējas vienuviet mazi pavisam basi no aukstuma sārti un stīvi par mazliet mīļāku Tevi pavisam citādu dzīvi
Ja es tev būšu vajadzīga, klusi pačuksti vējam. Čuksts pārvērtīsies putnā, pacelsies padebešos un atlidos pie manis...