Valentīndienas apsveikumi

Es pārkāpu pāri Everestam,
Es pārpeldēju pāri Amazonei,
Es pārlidoju pāri bezgalībai,
Es pārgāju pāri grāvjiem un purviem,
Es gāju caur ērkšķiem pie rozēm,
Pie rozēm pie kurām stāvēji tu,
Es pateicu tev ka...
Es tevi nemīlu... Es tevi dievinu!

Piespied mani kā zīmogu pie savas sirds
Un ļauj, lai es uzspiežos kā zīmoggredzens uz tavas rokas!
Lieli ūdeņi nevar apdzēst mīlestību,
Nedz arī ūdens straumes to apslīcināt un nomākt...

Kā es gribētu būt tas, kas gribu būt –
Kā gribētu būt tur, kur gribu būt –
Kā gribētu just to, ko gribu just.
Es gribu to, ko gribi tu
Es gribu būt kur esi tu
Es mīlu tevi – čabulīt.

Es Tevi mīlēšu vienmēr,
Līdz dienai, kad varavīksne debesīs izdedzinās visas zvaigznes.
Līdz dienai, kad okeāns pārklās augstākos kalnus.
Līdz dienai, kad delfīni sāks lidot un papagaiļi dzīvos jūrā.
Līdz dienai, kad mēs sapņosim par dzīvi un dzīve kļūs par sapni.
Es Tevi mīlēšu Tevi mūžīgi...

Mēness gaisma apspīd mūs abus
Skūpsts ir ilgs, bet liekas tik īss
Šķirties ir grūti, asaras plūst
Aizbrauc tu projām, paliksim vieni.
Sirds skumst pēc tevis, bet netikties mums
Tālu tu esi, bet domās mēs tuvu
Asiņo sirds ilgās pēc tevis
Mīlu es tevi un zinu, ka tu ar.

Puksti, puksti mana sirsniņ
Vēlu pukstēt gana daudz!
Mīlestības spēkā dzīvot,
Dvēselītē mieru gūt!

Mana sirds ir dīvainu jūtu pilna
Kāpēc nebālē mana mīlestība,
Kas to uztur pie dzīvības?
Viņas domas pie manis.
Nezūd ne jūtu spēks, ne skaistums.
Kaut es nekad nepiederēšu viņai,
Bet viņas dēļ es gribu iet
Pretī gaismai pa to ceļu,
Kuru man piešķīra viņas mīlestība!

Vējam sauli neaizpūst,
Mākoņus priekšā tai nesapūst,
Tā spīd...
Tā vienmēr ir bijis, kopš brīža,
Kad pasaulē manā ienāci Tu,
Dāvinot tai savu dvēseles siltumu.
Pasaulē savā sev citas saules es negribu.
Man pietiek ar vienu – ja tas esi Tu...

Tu, kas no uguns un no sniega.
Kā mīlot dienas skrien!
Tu skaties rožaina un liega,
Vairs nav ne nomoda, ne miega –
Ir tkai mīlestiba vien!

Uzdāvini man sapnīti, Ko izsapņot nākošnakt! Citādi man būs jāiet Pie tevis to slepus zagt... Uzdāvini man pasaku, Kam vienmēr laimīgas beigas! Lai varu es brīdi aizmirst, Kas ir ikdienas steiga... Uzdāvini man pieskārienu, Lai jaunu ceļu var sākt! Vienam var pietrūkt spēka Stāvajā kalnā kāpt... Kad mēness man pasakas stāstīs, Ar to sevi sasildīšu... Uzdāvini man sevi! Es pieņemt šo dāvanu spēšu! Kad, atverot acis, būs salti, Es tevi – sameklēšu...

Kaut kur vējā, tevi jūtu
Kaut kur gaismā, tevi redzu
Kaut kur putnos, tevi dzirdu
Kaut kur lietū, tevi skūpstu
Kaut kur domās, tevi mīlu.

Sieviete un vīrietis – tās ir divas notis, bez kurām cilvēka sirds stīgas nevar atskaņot nevienu pareizu un pilnīgu akordu. Mīlestības pilnus šos svētkus!

- Mīlestība ir lēnprātīga, Mīlestība ir laipna, Tā neskauž, Mīlestība nelielās, Tā nav uzpūtīga. Tā neizturas netikli, Tā nemeklē savu labumu, Tā neapskaišas, Tā nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, Bet priecājas par taisnību. Tā apklāj visu, tā tic visu, Tā cerē visu, Tā panes visu. Mīlestība nekad nebeidzas.

Tu dziesma bez vārdu,
Tu atbalss simts skaņu,
Tu nomoda sapnis,
Tu zemes gars svēts.

Nav saule tā mīlējusi jūru, nav jūra tā mīlējusi zemi, kā mīlu es Tevi...

Kaut kur vējā, tevi jūtu
Kaut kur gaismā, tevi redzu
Kaut kur putnos, tevi dzirdu
Kaut kur lietū, tevi skūpstu

Kā saules gaisma, tik spoži iekriti man acīs
Ka rotaļieta, kuru samīļot
Ar dvēseli tu mani apbūri.. Tu ienāci manā dzīve
Un par to es tevi mīlu
Paskaties, kur asaras līst... Kāda cilveka dvēsele aizklīst
Mana ir šeit un smaida,
Jo tu esi pie manis=)

Mīlestība - skaista roze,
Tā par visam skaistāk mirdz!
Laimīgs tas, kam tā ir dota,
Ko var glabāt katra sirds!

Tu esi viens no eņģeļiem, kas mīt uz šīs zemes, bet vienīgais, kurš ir mans enģelis. Tu esi viens no vismīļākajiem, skaistākajiem eņģeļiem, bet vienīgais pēc kura es ilgojos...

Es mīlu tevi
Kā vilnis jūrmalu,
Kā ziediņš smaržu,
Kā mēness nakti,
Kā rudens sauli mīl!
Es mīlu tevi tā,
Kā vārds mīl ausi,
Kā stars mīl aci,
Kā pukstiens tavu sirdi mīl –
Es mīlu tevi!