Valentīndienas apsveikumi

Dvēseļu dziņa rada draudzību. Prāta dziņa izraisa cieņu. Ķermeņa dziņa rada vēlmi. Šo triju dziņu apvienojums rada mīlestību.

Es prasīju Dievam ūdeni un
Viņš deva okeānu.
Es prasīju Dievam zvaigzni,
Viņš deva debesis.
Es prasiiju Dievam eņģeli,
Viņš deva man Tevi!
Es Tevi ļoti mīlu!

Ja Tevis nebūtu,
Kur liktu mīlestību savu,
Vai apmainītu to
Pret nopelniem un slavu?
Ja Tevis nebūtu,
Man pietiktu ar prātu,
Bet skumstot vienatnē,
Es Tevi izdomātu.

Es gribu tavās acīs lūkoties,
Tavu lūpu siltumu uz savējām just.
Kaut saujiņu laimes, sev sirdī nest.
Ne mirkli, no prāta tevi neizmest.

Reiz dzīvoja divi cilvēki,
Kas nezināja, kam patikt.
Paldies, ka tu mani satiki
Un ļāvi man sevi satikt.

Tikai vienreiz mūžā sniegs snieg pirmo reiz,
Tikai vienreiz mūžā karš beigsies,
Tikai vienreiz mūžā kilometrs man bija pēda,
Tikai vienreiz mūžā es iemīlējos,
Tikai vienu reizi un pa īstam es tev atzinos,
ES TEVI MĪLU!

Tici tam, ka 2+2 ir 4,
Tici tam, ka reizēm zvaigznes krīt,
Tici tam, ka pasaule ir mīļa,
Tici tam, ka tevi mīlu es!

Valentīns ir vienreiz gadā
Nenomirsi Tu nu badā
Tik daudz siržu ceļo apkārt
Mājās visur tās gribās sakārt!

Es slīgstu domās par Tevi...
Par Tevi..... Par sevi....
Es kavējos atmiņās par Tevi...
Par Tevi... Par sevi...
Es acu priekšā redzu tik Tevi...
Tik Tevi... Tik Tevi...
Vai arī tev tā ir?
Par mani, par sevi... Par mums...?
Es slīgstu domās par Tevi...
Par Tevi..... Par sevi....
Es kavējos atmiņās par Tevi...
Par Tevi... Par sevi...
Es acu priekšā redzu tik Tevi...
Tik Tevi... Tik Tevi...
Vai arī tev tā ir?
Par mani, par sevi... Par mums...?

Mana sirds ir dīvainu jūtu pilna Kāpēc nebālē mana mīlestība, Kas to uztur pie dzīvības? Viņas domas pie manis. Nezūd ne jūtu spēks,ne skaistums. Kaut es nekad nepiederēšu viņai, Bet viņas dēļ es gribu iet Pretī gaismai pa to ceļu, Kuru man piešķīra viņas mīlestība!

Tevi mīlu
Tu esi mans cilvēks ar visu,
Kas tevī labs ir un ļauns.
Ar to, ko tevī mīlu,
Ar to, par ko man ir kauns.
Tu esi mans kopā ar velnu,
Kas tev sirds stūrītī sēž
Un, izbāzis roķeli melnu,
Aiz matiem man dvēseli plēš.
Tu esi mans kopā ar Dievu,
Kas baltu ceļu klāj
Un, pasakas kaktiņā sēžot,
Sargā un neatstāj.
Tu esi mans cilvēks ar visu,
Kas tevī apdziest vai skan,
Kas tevī nomirst un piedzimst, –
Tu esi un paliec mans.
L. Sēle

Reizi pa reizei atceros es tevi, Atceros tavus smieklus,priekus un es Atceros to dienu kad iepazināmies, Atceros visu, tikai par tevi… Domas par tevi, moka mani, jo Domāju par tevi, un nespēju aizmirst es tevi… Dzīve ir skarba, domas tā pat… Zinu ka nebūsi mans, Un zinu ka nebūšu es tava… Diena gaiša vai nakts tumša… Domāju par tevi vēl arvien… Es mīlu, vēl mīlu es tevi un aizmirst nespēju pie tevis domas kavējas Bet zinu, jau zinu tu esi kopā ar citu laiks nu pamosties diemžēl nedzīvojam pasakā…

Amors kā no dropes nācis,
Sirdij garām šaut ir sācis,
Sirde brīnās, apjukusi,
Bulta ne tur trapījusi.
Sen jau ješka Grietu mīlē,
Bet pa vidu jaucas Trīne;
Žanis Trīnei rozi nes,
Anna jautā – kā tad es?
Gailis brīnās, galvu groza,
Jāieņem būs nikna poza;
Kaimiņduksis sparu lielu,
Aplidot sāk Gaiļa sievu.
Lai starp niekiem, smukumlietām,
Paliek vieta īstam priekam;
Mīlestība skaista rodas,
Īstās sirdīs lai tā dodas!:)

Reiz dzīvoja divi cilvēki, Kas nezināja, kam patikt. Paldies, ka tu mani satiki Un ļāvi man sevi satikt. Mēs mīlestību audzējām Tā vietā, lai dzīvotu spēli. Paldies, ka tavā skatienā Es lasu gan mīlu, gan kvēli. Tu aizvien krāsaināks izliecies, Un citās toņkārtās skani. Paldies, ka negribi augt viens pats, Bet tikai kopā ar mani. Par brīžiem, kad varu ar sevi būt, Un spārniem ko tu man devi - Paldies, ka dāvā man brīvību, Un līdzi - visu sevi. Kāda mīļa zīmīte virtuvē, Vāzē - sarkana, smaržīga puķe... Paldies, ka vēl aizvien izskatos Kā samīlējusies skuķe. Bez vārdiem un ārējas sajūsmas - Es tevi vienkārši mīlu. Paldies, ka mūsu gaismiņu Tu paturi sirdī dzīvu. Paldies, ka atļauj man vājai būt Lai pēcāk stiprāka kļūtu - Tāpēc, ka esi Vīrietis, Es sevī Sievieti jūtu...