Apsveikumi

Ir katram ziedam sava rasas pērle,
Kas visās vararavīksnes krāsās mirdz.
Kā gribētos to satvert saules starā
Un dāvināt to tev no sirds!!!

Brīnumu, ja satikt ceri,
Nelūkojies atpakaļ!
Laimes zvaigzni sudrabotu,
Jaunība sev pati kaļ.

Tu aizej....
Bet pēdas paliek
Neskaties atpakaļ.
Nākotne. Nezināmais. Tev viss ir priekšā.
Un viss, tas, kas tevī iekšā
Lai nepazūd, lai tikai aug!

Lai tas, ko gaidi,
Šodien Tevi apņem
Noskūpsta un saka:
Es mīlu, sveicu tevi!

Ja dzimšanas dienas nebūtu tev,
Kā gan tu zinātu, cik gadiņu sev,
Bet tā kā tā ir un līksmību nes,
Tad priecīgus svētkus Tev novēlam mēs!

Garš dzīves ceļš ir šodien Tava rota,
Kur spēku jaunai dienu gaitai smelt.
Paldies par mūžu, krietni nodzīvoto,
Kas tavu gadu vērtīgākais zelts.

Dzīves melnās dienas
Liek dvēselei
Cietā gliemeža
čaulā tīties,
Nejūtīgie un pārlieku
Ziņkārīgie,
Lai tur nespētu
Ieskatīties.
Dzīves baltās dienas
Savukārt
Atver aizslēgtos
Logus un durvis,
Vienā mirklī ļauj
Piedzimt brīnumam,
Kurš tev spārnus
Iedod kā burvis.
Lai Tev vairāk
Balto kā nebalto,
Dienu turpmāk
Dzīvojot būtu, lai tās zelta
Guldeņos pārtaptu,
Un no draugiem
Cīruļu vieglumu
Saviem nākošiem
Gadiem gūtu!

Un kas par to, ka gadu vesels klēpis,
Kā pļavu ziedi laika vāzēs mirdz...
Gan sūrumu, gan prieku katrs gads ir slēpis,
Un viss ir bijis vajadzīgs priekš sirds...
Lai sajustu, cik dzīve skaista,
Kur tā kā bite vari būt,
To sudrabu, no mirkļu kārēm vācot,
Kas neapsūb un vējos nepazūd!

Strrādā tā, it kā Tev nav vajadzīga nauda,
Dejo tā, it kā uz Tevi neviens neskatās,
Mīli tā, it kā Tev nekad nebūtu darīts pāri,
Dzīvo tā it kā uz zemes būtu paradīze!

Lai tavā mužā saules daudz,
Lai tavā sirdī prieks.
Lai nākotne vēl ilgi var
Tev daudz ko skaistu sniegt.

Katra diena slēpj sevī iespējas un pārsteigumus...
Lai izdodas atklāt un izmantot tos!
Lai domu spārni, smalki kā zīds,
Nes vienmēr uz varavīksni!
Lai allaž uz pleca saules pilns rīts
Vērš nedienu zeltainā drīksnā.

Laime tāpat kā māksla, nāk pie mums miljonos veidu.
Mums nepieciešama dižā un neaizmirstamā laime – mīlestība, draudzība...
Taču mums vajadzīgas arī sīkas un pat muļķīgas laimītes – lietus logā, kaķis gultā, dubultvaravīksne, pašizcepta maize...
Viss, kas pacilā un drūmāko dienu padara dzīvošanas vērtu.

Kā rīta rasa dzīve šķiet. Kā spoža rīta rasa.
Kā sapnis jauks, kas neaiziet.
Kā grāmata, ko never ciet.
Ko mūžam neizlasa.

Maz enģelīts man priekšā teic,
Ka Tevi šodien jāapsveic!
Lai mīlestība apkart valda,
Un nedienas ar bultām skalda

Pie mūsu jaunības slitas Sen citi kumeļi zviedz, Un arī dzērves ir citas, kas, vasarai aizejot, kliedz. Un citi ūdeņi Gaujā gan strauji, gan lēni plūst, un Daugavas stāvajā kraujā citas priedes lūst. Un citi mēs arī esam tik sapņi – tie paši vēl,- ko laikam gan veltīgi nesam, bet aizmirst – žēl.

Paši skaistākie gadi
Ir tie kuros dzīvojam
Ne pagātne ne nākotne
Pati lielākā mīlestība
Ir tad kad atklājam
Ka bez šī cilvēka
Diena neuzaust
Kaut saule debesīs

Čaklas rokas, vieglas kājas,
Patīkamas, siltas mājas.
Veselību, dzīvesprieku,
Vienmēr santīmiņu lieku.

Neklausies par novecošanu uzdotos jautājumus – viņi Tavās kamanās vēl sēdēs... Vajag mīlēt – tas ir viss – mīlēt dabu, mākoņus, ciešanas, dzīvību, cilvēku....

Lai steidzas laiks, tu paliec dzintarlāse,
Kas saules gaismu nebeidz izstarot,
Lai tikpat dāsna, sirsnīga un jauka
Mums ilgi vari savu gaismu dot!

Dzīve ir dīvaina, lai kā uz to raudzītos. Mēdz teikt, ka dzīve ir ceļojums. Bet uz kurieni? Atrodi savu īsto ceļu dzīvē un dodies galvu reibinošā ceļojumā!
Daudz buču dzimenītē!