Apsveikumi

Vēl ilgus gadus stipram būt, daudz prieka vēl no dzīves gūt. Un sauli sirdī saglabāt, un dzīvi mīlēt nepārstāt!

Atvēli laiku sapņiem,
Jo tie Tevi aiznesīs līdz pat zvaigznēm.
Atvēli laiku, kad mīlēt un būt mīlētam,
Jo tā patiesi ir debesu dāvana.
Atvēli laiku, lai redzētu, kas notiek ap tevi,
Jo diena ir par īsu, lai ļautos savtībai.
Atvēli laiku smiekliem,
Jo smiekli ir dvēseles mūzika!

Debesīs tūkstoši zvaigžņu spīd,
Savu tur grūti saskatīt
Meklē! Roku pēc skaistākās zvaigznes sniedz,
Nebaidies, tieši sirdī to liec!

Ja dzīvi veidot gribi
Nejautā pēc “vai” un “bet”
Meties droši dzīves straumē
Kur tā augsti viļņus met.

Paliec tāla, vakarblāzma,
Nesteidzies pār kalnu pretī.
Vēl jau atvasaras stunda
Druvā vārpu vilni metīs.

Katru dienu pa sapnim, pa cerībai,
Smaidam siltam un vārdam sirsnīgam;
Katru dienu pa prieka brītiņam,
Lai ievijas dzīves apcirkņos!

Vecam būt – tā nav nekāda māka.
Un vēl mazāk nopelns jaunam būt.
Māka ir – kad mūža rudens sākas,
Jaunākam ar katru gadu kļūt

Cik dzīve tomēr skaista, kur tu kā darba bite vari būt.
To sudrabu no mirkļu kārēm vācot, kas nepsūb un vējos nepazūd!
Priecīgi nosvinēt!

Gadi neiet, gadi trakā steigā skrien,
Un ne attapties, ne saprast,
Tu jau mūža otrā pusē brien.
Jālūdz atvasara, lai tā spēku aizdod,
Jālūdz putniem, lai tie gadiem pēdas jauc.

Ja tās domas, ko Tev veltu
Visas puķēs pārvērstos,
Bagāts dārzs ap Tevi zeltu
Grimdams smaržu vīrakos!

Katru mirkli – lielu, mazu –
Ietin dzīves kamolā.
Tie, kad savu ceļu iesi,
Vērsies skaistā paklājā.

Lai mērķus tādus sev spraužam, Ko sasniegt bez mūžības spēj. Lai dzīvojot rozes tik laužam, Ko palīdz, kad asaras sēj?

Gadu gaitai, nemierīgai, straujai,
Ejot līdzi, vienmēr jaunai būt.
Lai spēka daudz, lai viss tev sokas,
Lai negurst sirds, prāts un rokas!

Saules tik daudz, cik pelnījis esi,
Zemes, cik atrast sev proties
Uz pleca saule, zem kājām zeme
Vari pasaulē doties.

/M.Bārbale/

Mīli savu laiku,
Savu dzīvi, visu sev apkārt,
Jo cita laika nebūs,
Kas piederēs vienīgi Tev!

Tie mazie sīkie velniņi
Kas ellē dzied tik priecīgi
Lai naktī tevi modina
Un no manis mīļi sveicina!!!!!!!!!!

Ir jāprot atrast un nepagurt,
No slapjiem žagariem uguni kurt,
No nespodra krama liesmu šķilt,
Gan sasildīt citus, gan pašam silt.

Dzīves melnās dienas
Liek dvēselei
Cietā gliemeža
čaulā tīties,
Nejūtīgie un pārlieku
Ziņkārīgie,
Lai tur nespētu
Ieskatīties.
Dzīves baltās dienas
Savukārt
Atver aizslēgtos
Logus un durvis,
Vienā mirklī ļauj
Piedzimt brīnumam,
Kurš tev spārnus
Iedod kā burvis.
Lai Tev vairāk
Balto kā nebalto,
Dienu turpmāk
Dzīvojot būtu, lai tās zelta
Guldeņos pārtaptu,
Un no draugiem
Cīruļu vieglumu
Saviem nākošiem
Gadiem gūtu!

Ja dzimšanas dienas nebūtu tev,
Kā gan tu zinātu, cik gadiņu sev,
Bet tā kā tā ir un līksmību nes,
Tad priecīgus svētkus Tev novēlam mēs!

Garš dzīves ceļš ir šodien Tava rota,
Kur spēku jaunai dienu gaitai smelt.
Paldies par mūžu, krietni nodzīvoto,
Kas tavu gadu vērtīgākais zelts.