Romantiski apsveikumi

Mīlestība – kas tu esi,
Kad es sapratīšu tevi?
Vai man mūžam gaidīt tevi?
Kad tu parādīsi sevi?

Tuk, tuk, tuk!
Vai ielaidīsi pie sevis šai aukstajā vakarā dalīt vientulību?
Aizejot apsolos neatstāt vienaldzību,
Ja nu vienīgi pēc manis vajadzību!

Ir vienas debesis, un otru nava,
Kas zvaigžņotas pār mūsu zemi slīgst!
Man sirds ir viena, un tā pati Tava,
Un otras, zini, man nav vajadzīgs!

Mīļš kā negaidīts zīlītes stāsts,
Maigs kā pirmais ziediņa glāsts,
Kluss kā negaidīts lietutiņš
Ir mans kaisles skūpsts.

Ar zvaigžņu kluso gaismu aiziešu pie tevis,
Bez skaņas iešu tavā tālā logā,
Bez vārda iešu tavā mīļā mūžā,
Bez pieskaršanās noskūpstīšu tevi.

Rozes ir sārtas,
Neļķes ir smaržīgas.
Bet nekas nav daiļāks par tevi!

Lai dzīve tevi vada
Pa rožu ielejām,
Un laime ceļu kaisa
Ar baltām lilijām.

Vai Tu zini, ko domaaju es
Vai apjēdz
Ka ilgojos es
Vai saproti cik ļoti man sāp
Vai vari iedomāties, kas sāpina mani?
Visa pamatā esi Tu
Tāpēc ienīstu un reizē mīlu Tevi.......

Mana mazā zvaigznīte,
Logos straujā ceļā krīt.
Zinu, nav ko skumt par viņu,
Labāk jāpriecājas ir par to.
Krīt tā tikai par mums abiem,
Pilda vēlēšanos : Mums abiem tuvu būt, un nekad, nekad nepajukt.

Tavi sapņi, tavas ilgas
Vējā šūpojas kā smilgas,
Bet, lai viss tev izdotos,
Nedrīkst dzīvot mākoņos.

Gadiņš atkal uzkrīt plecam
Bet vai tādēļ jākļūst vecam!
Ja tev sirdī dzīvesprieks –
Gadu skaits ir tīrais nieks!

?Tu nāci pie manis?
Es Tevi atraidīju?
Tu lūdzi, lai saku jā?
Es teicu nē?
Darīji visu, lai man izpatiktu?
Bet man nekas nebija pa prātam?.
Cits jau bija ieņēmis manā sirsniņā kādu vietu?
Tu lūdzi, lai pasaku kas???
Bet es tikai teicu?.
Liec mani mierā?
Nu tu esi citas skavās?
Un man tas sāp?
Sāp tik ļoti, ļoti?
Nu jau par vēlu tam, ko palaidu garām?.
Zinu?Tu teiksi pati vainīga?.
Jā, esmu gan?
Bet cerība mani nepamet?
Ka tu reiz atgriezīsies?.
Lūdzu piedod?

Reiz Tu man jautāsi, ko es vairāk mīlu – Tevi vai dzīvi? Es atbildēšu, ka dzīvi, un Tu aiziesi tā arī neuzzinot, ka tā dzīve esi Tu...

Nekas te, zemes virsū nav mūžīgs, ne lieta, ne cilvēks mums nepieder. Tikai īsākam vai garākam brīdim augstāka vara mums visu aizdod; mums jāpaliek nomodā un jābūt pateicīgiem, lai mēs kādā dienā nepaliktu tukšām rokām un nemierināmu sirdi.

Mani mierina tik doma viena:
Ka tiksimies kādreiz!
Tad ieraugot viens otru mēs:
Mīlus vārdus spēsim teikt!

Es domāju vai spēju kādu ienīst?
Skatos uz tevis..
Un zinu, ka atbilde ir jā?
Savādi, ka mīlestība var pārvērsties naidā..
Savādi, ka sirds un prāts spēj tik ļoti kādu nicināt..
Savādi tik savādi?

Mīļi sveicieni Valentīn dienā, miljoniem saldu buču,
Mīlestības spēku kā 100000 voltu un kaisles augstāko punktu
Kā Rīgas 800 noslēguma salūtu.
Esi laimīga un mīlestības pilna!

Tavam nodomam jaunam
Kā sapnim būt.
Tavam jaunam sapnim
Patiesam kļūt.

Es mīlu tevi tā kā neviens.
Tu man atdod visu
Ar savu kaisli tu mani iegremdē kaifā
Un ar savu skaistumu apbreibini
Bet LB vnk ir lētāks! :D

Esi cilvēks ar raksturu cietu,
Savus sapņus kas pildīt prot!
Lai tu smaidot uz nākotni ietu,
Ceļu skaistāko kāds vien var būt.