Romantiski apsveikumi

MEITENE RUNĀ PAR NELAIMĪGU MĪLESTĪBU.

Kādēļ apkārt viss tik miglains?
Kaut zinu to, ka ārā saule spīd.
Tās tikai asaras, kas visu dara blāvāku
Un manu sirdi sažņaudz mazāku.
Bet redzot Tevi visa migla gaist... Nē...
Es negribu vairs Tevi vaļā laist!

Esmu iemīlējis cilvēku vienu,
Kuru, kā sen dievinu un cienu,
Es sastapu Tevi dienu vienu
Kurai nespēju aizmirst mirkli nevienu,
Kā sapnīši, par kuriem sapņoju ik dienu,
Es redzu Mūsu mirkļus ikvienus,

Es nezināju, ka var tik jauki aiziet gulēt un saldi pamosties,
Tik cieši kādu mīļot un ļoti satraukties,
Es nezināju, ka kādu var tik ļoti gribēt.

Manas rokas nejūt Tevi,
Manas kājas nestāv līdzās tavējām,
Manas acis neredz Tevi,
Manas lūpas neskūpsta Tevi,
Vienīgi mana sirds dzīvo domājot par Tevi.

Draudzība ir zelta stīga,
Sarausi, vairs nesasiesi,
Bet, ja arī sasiet spēsi,
Mezglu izdzēst nevarēsi!

Es tevi mīlēju no visas sirds Mīlēju patiesi Bet tu ar mani tikai spēlējies Zinu, ka biju kā lelle tavās rokās Arī tu pats to lieliski apzinājies Un spēlējies…spēlējies ar manām jūtām Kad tu pasauci – es nācu Tu zināji, ka nē es nepateikšu Un lieliski prati to izmantot Tā lēnēm es pazaudēju cieņu Tavās acīs Un pati sevi… Tad Tu paņēmi gabaliņu no manas sirds, Izrāvi to man no krūtīm Un atstāji mani guļam gluži vienu Tā es gulēju un centos salikt puzli no pagātnes vīzijām, No atmiņām Centos salikt kaut ko līdzīgu attiecībām Es tevi mīlēju, bet tu mani pameti, sakot: “Gaidi,varbūt kādreiz nākšu.” Un es arī gaidīju Bet vienreiz pietika! Cik ted ilgi var?!? Protams, man sāpēja, jo trūka tās daļiņas no sirds Bet es piecēlos un gāju uz priekšu Gribējās vēl mazliet dzīvot Gribējās iemācīties to darīt un baudīt šo dzīvi Un tikai tad Tu saprati, ka esi zaudējis Dārgāko, kas Tev jebkad piederējis - Cilvēku, kurš Tevi patiesi mīlēja – mani… Saprati, ka esi zaudējis savu lelli Jo es taviem spēles noteikumiem vairs nepakļāvos Tikai tad Tu saprati, ka gribi mani atpakaļ Bet es Tev pirmo reizi mūžā teicu – nē Ja Tu man kādreiz spēsi pierādīt, ka mīli Mani, tad varbūt… Kādreiz… Laiks rādīs Bet es tevi mīlēšu vienmēr…

Lai pie taviem logiem
Baltas rozes zied
Un baltās rozēs
Zaļas vardes dzied!

Nāc ar saules zelta smaidu,
Vienmēr tavus soļus gaidu,
Mīlas skūpstus Tev es sūtu,
Lai ar cik Tu tālu būtu!

Ja tu kādreiz noskumsti,
Ej pie viņa – noskūpsti,
Un, ja atkal skumjas māc,
Tad pie manis ciemos nāc.

Viena pagale nedeg,
Sena paruna māca,
Katram cilvēkam vajag
Otra cilvēka glāsta.
Otra sāpes un priekus,
Otra sapņus un ilgas,
Diviem cilvēkiem vajag
Vienas debesis zilgas.

Viss likās tik skaisti, tik burvīgi, Katra diena man bija kā pasaka. Kā pasaka, kurā es biju princese, Tu – princis… Es lidinājos pa mākoņiem, tik brīvi, Tik nepiespiesti, tik brīnišķi! Bet mani māca šaubas, es neticēju, Tas taču nenotiek ar mani, Tā princese nemaz neesmu es! Bet sirdī es cerēju, ka varu būt laimīga… Patiesi laimīga. Mani māca bailes, Tevi pazaudēt! Bet tomēr… Es biju laimīga, no sirds, Līdz Tu man šo laimi liedzi. Manas debesis sagruva un pasaka beidzās, Princese izgaisa, bet princis – Tas palika… manā sirdī. Uz mūžību.

Lai dzīve tevi pilda
Kā alus pudeli,
Lai mīlestība silda
Kā kāju tupele.

Tu skaties, bet kur?
Tu mīli, bet ko?
Tu smaidi, bet kam?
Cerams ka man!

Meklēju vārdus,
Bet nevaru atrast īstos,
Lai pateiktu ka mīlu Tevi.
Mīlu Tevi par to,
Ka liec man laimīgai būt,
Mīlu Tevi par Tavu acu skatu,
Smaidu,
Mīlu Tevi.
Mīlu Tevi un negribu zaudēt,
Bet laikam šie vārdi
Ir pārāk dārgi priekš manis,
Lai tos nopirktu
Un uzdāvātu
Tev...

Nav pat jāstāsta nevienam,
Ko es savā sirdī jūtu,
Tavai dvēselei un mieram
Es tev mūžam būtu...

Kad kokiem jau pumpuri plaukst,
Kad sniegi par ūdeņiem top,
Kad skaistākā tulpe no zemītes lien,
Tad domas man ir tik vienas...
Ātrāk šo tulpi tev pie krūts spraust...

Bija diena, kad satikāt viens otru,
Bija diena, kad jūs mīlējāt viens otru,
Bija diena, kad jūs skūpstījāt viens otru,
Bija diena, kad jūsu ceļi šķīrās vienam no otra.

Pa jauniem dzīves pakalniem
Ej savu ceļu droši.
Lai rozes tev bez dzeloņiem
Zied ceļa malā koši.

Daudziem mans lūpas smaida,
Daudziem mans acis mirdz,
Bet es mīlu tikai tevi,
Un tev pieder mana sirds.