Romantiski apsveikumi

Cilvēks, pie nāves elpas atceras savu dzīvi, es atcerētos Tevi...

Nevajag mīlēt bez skūpsta,
Nevajag skūpstīt bez mīlas.

Man lemta laime
Liela kā zeme
Plaša kā debess
Dziļa kā jūra,
Jo uz zemes šīs
Zem debess šīs
Pie jūras šīs
Dzīvo TU

No viena acu skata
Tik viegli kļuva man!
No viena mīļa vārda
Viss tālums dzidri skan.

Mīlestība ir viss tas jaukākais un tīrākais kas var būt uz pasaules... Tā ir jāizjūt....

It visur, kur es eju,
Kaut dziļa nakts vai rīts
Es redzu tavu seju
Un sirds man priekā trīc.

Nesaki man neko – paklusē,
Ir vienkārši ļoti labi,
Ka tu esi šai pasaulē...

Kad novakars par tundru zilgo,
Un pirmās zvaigznes mirgot sāk,
Arvien tad sirds man Tevi ilgo,
Tev sapnī ciemos jāatnāk!

Tu esi brūns ābeles zars, es – pirmā strazda balss. Kad satiekamies – aizdegas saules stars, Aiz kalniem zūd sniegi un sals. Tu esi lazdas krūms, es – pūpolu lauzējs priecīgs. Kad satiekamies – prāts nav vairs drūms: Zied sudraba gaismā pūkainis niecīgs. Es esmu balss Cieceres krastos, Tu – atbalss Salacas silos. No abu lidojuma dzimst dziesma vakaros zilos. Tu esi vijoles stīga cīruļu puteņa rokās, Es – lociņš, straujš kā darbam modusies Rīga, kas pasmeļ no dzīves un sirds sapņus,gaviles un mokas. Es esmu balta papīra loksne, tu – dzejas burti un vārdi, Ko atnes valgā arumu sloksne un pirmie pērkona dārdi. Tu esi apvāršņa mala, es – vējš,kas tiecas pēc tās. Šim skrējienam nebūs gala – kā ilgām pēc karaļmeitas tautas pasakās.

Tagad es Tev pastāstīšu, ko Tevis dēļ darīju, Piedsdesmittūkstoš asaras, ko noraudāju kliedzot, trakojot un nervozējot dēļ Tevis, Un Tu tāpat mani nedzirdēji… Negribu tavu roku, šoreiz pati izglābšu sevi Varbūt vienreiz atmodīšos Novārgusi, pilnībā sakauta dēļ Tevis, Tikai tad, kad domāju, ka sasniedzu apakšu, Es atkal mirstu… Es tuvojos zemei… Slīkstot Tevī…. Es krītu mūžīgi Man ir jāizlaužas cauri Es tuvojos zemei… Murgoju un pieņemu patiesību un melus, Tā, ka vairs nezinu, kas ir īsts un kas nē Vienmēr apmulsušas domas manā galvā, Tā, ka pati sev vairs nevaru uzticēties Es mirstu atkal Es tuvojos zemei, Slīkstot Tevī, Es krītu mūžīgi Man ir jāizlaužas cauri… Tu ej tālāk un kliedz, Kliedz uz mani, esmu tik tālu, Es atkal nebūšu salausta, Man ir jāelpo, es nevaru turpināt tuvoties zemei Tevis dēļ…

Mīli mani franču mēlē,
Tev ir lemts šo stīgu skart.
Spēle, dvēseliski spēlē
Nu vairs nevar citādāk.
Ar visgrēcīgākām liesmam
Manā cellē sveces deg.
Ar vissvētākajām dziesmām
Sirds uz neprātību iet.

Lai saule tev smaida,
Lai gavilē prieks,
Lai paliek no manis
Mazs atmiņu prieks.

Es mīlu tevi ļoti, ļoti,
Un domāju par tevi ik dien.
Tu esi kā mana dienas gaisma.
Un kā viss ko man pasaulē vaig.

No viena acu skata Tik viegli kļuva man! No viena mīļa vārda Viss tālums dzidri skan. Nekas vairs nav par grūtu Es zemi aizmirsis. Pie pleciem spārnus jūtu Un skūpstu debesis.

Kamēr vēl esi dzīvs –
Dzīvo un pamatīgi mīli,
To īso laika sprīdi –
Savu saldo dzīvi!

Kur ir patiesība milestībā?
Vai patiesība ir ciest?
Vai patiesība ir būt laimīgam?
Vai varbūt tomēr patiesība ir:
Mīlēt un mīlētam būt?

Mēs pavadijām kopā vakaru, It kā iesvētijām mūsu attiecību sākumu. Tas bij vakars neaizmirstams, Vakars-zelta vērts! Mēs iepazināmies, Runājām, smējāmies… Un es sapratu, Ka tik tiesām mīlu Tevi. Es netaisos zaudēt Tevi. Jo mīļš, juks un jautrs Tu esi Tu esi mans ideāls, Mans pirmais un vienīgais. Un tāpēc es mīlu… Un aizmirtu par visu , Kad ar Tevi kopā esmu! Manā sirdī ir vietiņa Tev Un mīlestībai pret Tevi No Tevis mana dzīve ir atkarīga Un manās domās lidinies Tu, Manā sirdī ir tikai viena vieta Un tā, jau tev ir rezervēta! Un tā būs ilgi, Un tāpēc iegaumē. Es Mīlu Tevi! Man ir augsti vienai, Es skumstu pēc Tevis, Un vēlos Tev sacīt to, ko Tu jau zini- Es ļoti ļoti mīlu Tevi!

Mūžā katram pienāk tāda nakts, kad par zvaigznēm domāt gribas ļoti, kad caur krūtīm auļo pulsa takts tika pa īstam solījumi doti- mūžā katram pienāk tāda nakts.

Divus skūpstus sirdī savā
Es līdzi nēsāju –
To pēdējo, mātes doto,
Un pirmo, ko devi Tu.

Arā jau vakars pie debesīm zvaigznes, manas domas pie tevis, trīs skūpstus aiznes.