Romantiski apsveikumi

Vai Tu apvainosies, ja es tev rakstīšu?
Rakstīšu ne tikai to, ko drīkst un kas ļauts,
Bet visu, kas sasāpējis,
Ko gribu tev uzticēt.....
Vai tu apvainosies, ja es tevi apskaušu?
Ne tā kā māsa brāli.
Ko drīkst un kā ļauts, bet kā sen neredzētu draugu,
Ko negribētos vairs projām laist.........
Vai tu apvainosies, ja es tevi noskūpstīšu?
Noskūpstīšu? Bet ne tā kā māte dēlu.
Ko drīkst un kā ļauts.... Bet tā kā savu vienīgo mīļo....
Mums visu dzivi mīlēt ļauts....... :)

Kā atradu, pat nesapratu to –
No visiem logiem – tikai Tavu vien.

Ja paliek skumji ap sirdi
Tad es tevi mīlu,
šos vārdus dzirdi.
Iedomājies, ka pie jūras sēžam abi,
Un cik kopā mums ir labi.
Tad sniedzamies viens pie otra tuvāk,
Un skūpstu tevi vēl maigāk.

Smaidot tu mīlēji zēnu,
Smaidot tu skūpstīji to,
Smaidot tu lauzi tā sirdi,
Smaidot tu pameti to.

Tie nerunā par mīlu balsī skaļā,
Tie līdzās stāv un tikai klusi šalc;
Ir bērzam egle vēl tā pati zaļā
Un eglei bērzs – arvien vēl tīrs un balts.

Ieskaties acīs
Lai redzētu tu
Kas es tev esmu
Un kas esi tu
Neklausies vārdos
Ko tie teiks par mums
Ieskaties sirdī
Un atbilde būs...

Šie ir gaismas gadi,
Katram vienreiz doti,
Grūti, labi nodzīvoti,
Ar sāpēm, laimi savienoti,
Šie visi mūža gadi.

T – es burtu rakstīšu ,
E – par piemiņu Tev došu,
V – teikšu iznāk vārds,
I – pateikšu ko mīlu!

Pirms satiku tevi... Mana dzīve bija kā balta lapa....
Tad, satiku tevi un mēs to pierakstījām.

Upes tek pa straumi,
Liepas plīvo pa vēju,
Draugi uzrunā mani.
Viss ir rāmi un mierīgi, tikai..
Tikai sirds nemierīga, Tevis dēļ...

Tu gribi zināt ko mīlu es,
Es varu pateikt to tulīt,
Vajag lasīt pirmos burtus,
Iznāks tas ko Mīlu es!

Pie akas aizliegtās
Es pielavījos klusi...
Vien kliņģerīšu cers bij grodos ieaudzis..
Es ilgi gudroju
Kā rokā dabūt to,
Par briesmām aizmirstot
Uz zemes nogūlos,
Un malai pārkāros,
Un stiepu roku savu...
Vien pārāk tālu bij
No manis ziedu dzirkstis...

Gribētu kā marcipāna konfekte pielipt Tavām lūpām, izkust Tavās rokās, lai vēl ilgi pēc tam mana smarža vējotu ap Tevi.
Gribētu kā ķiršoga tikt izvēlēta un atdoties Tev līdz pat kodolam, lai lipīga sulas lāsīte vēl ilgi ritētu uz Tava kakla.
Gribētu kā sniegpārsla, garām skrienot, pieskarties Tavam vaigam un lēnām izgaist no Tavu pirkstu pieskāriena.

Kā vēl nekad šajā rītā
Vajag man Tevis blakus,
Vajag gaismas vārdu,
Ko Tava dvēsele saka.
Kā vēl nekad šajā rītā
Vjag to maiguma staru,
Visus likteņa ledus
Kurā izkausēt varu....

Ja es tevi atgrūžu – ne vienmēr tas nozīmē, ka Tu man nepatīc! Iespējams tu patīc pārāk stipri un man vienkārši ir bail tev ļauties! Ja es tevi sāpinu – ne vienmēr tas nozīmē, ka es tevi ienīstu! Iespējams tā es vienkārši baidos ļaut nobrukt tai neredzamajai sienai, kas ir starp mums! Ja es tevi skūpstu, glāstu vai maigi apskauju – ne vienmēr tas nozīmē, ka vēlos tevi! Iespējams es vienkārši vēlos kādu sev blakus! Iespējams, ka tu man neko nenozīmē... Iespējams...

Mīlestība ir kā putns
Kas paceļ mūs spārnos
Kā milzīgs vilnis
Kas aiznes mūs tālu....

Tava mīlestība dod man spēkus, lai katru vakaru no debesīm, es spētu nonest vienu zvaigzni, kuru dāvāt tev – savu mīlestību ...

Es zvanu – tu necel
Es gaidu – tu nenāc...
Paldies, ka ļāvi man domāt, ka mēs būsim kopā
Paldies, ka teici, ka mīli mani
Paldies, ka iemīlēju tevi
Paldies, par pastaigu jauko
Paldies, ka atkal jau raudu
Paldies, nu zinu cik asaras sāļas
Zinu, ka mīlēt nozīmē ciest
Paldies tev liels.....

Es pat nesapņoju, lai Tu piederētu man, bet es gribētu piederēt Tev....

Kaut tālu esmu no Tevis,
Kad vakarā saule riet,
Ilgojos tikai pēc Tevis
Krēsla pār zemi kad iet!