Romantiski apsveikumi

Tu esi tik tālu prom,
Bet par Tevi es domāju – arvien.
Man gribas Tev tuvāk būt – Tevi just,
Jo mana sirds dēļ Tevis pamazām sāk kust.

Mīlestība vienmēr ir pacietīga un laipna un nekad greizsirdīga. Tā nekad nav rupja un egoistiska. Tā nav apvainojoša un noraidoša. Mīlestība nekad nepriecājas par citu grēkiem, bet vienmēr ir patiesa. Tā vienmēr ir gatava piedot un uzticēties, tā vienmēr ir gatava izturēt visu.. Izturēt visu, lai kādi pārbaudījumi nāktu...

Mīlestība līp kā laka,
Bet, kad pielīp paliek traka!

Palikt pie Tavas uguns, tas ir viss ko vēlos, zinot, ka ne jau mūžīgi, viņa priekš manis kvēlos.

Kad beidzot sajūtu es tevi savā tuvumā, tad ir piepildījies tas, ko lūdzu es klusībā...

Klusā cerībā es Tevi gaidu,
Atkal redzēt tavu smaidu,
Mīļus skūpstus es Tev sūtu,
Kaut nu es Tev blakus būtu...

Kāpēc ik reizi kad tevi attceros,
Man smaids uz lūpām,
Kāpēc ik reizi redzot tevi sev blakus
Dzīve ir krāsaināka,
Kāpēc ik reizi kad tevi skūpstu
Man sirsniņa pukst 2x atrāk,
Kāpēc raugoties tavos vasarasraibumos
Manī mostas jaukas atmiņas,
Kāpēc ik reizi kad atvados
Man sirsniņa ilgojas un skumst pēc tevis....
To būs grūti kādam izskaidrot un izprast
Bet patiesais iemesls tam ir tas ka
ES TEVI MĪLU.....

Ir novītis zieds
Ar draudzības beigām,
Bet tik tālu iets
Un viss vējā...
Ir tā, ka mani
Kāds ienīst.
Un reizē arī kāds iemīl.
Ja nebūtu mani cits saticis,
Te stāvētu otrs.. Novītis!

Vai vajag daudz,
Lai sauktu Tu par savu,
Kas nepieder vēl Tev?
Pavisam maz, pat ļoti maz
Ir vajadzīgs,
Lai piederētu?

Tu esi Saulīte mana,
Kas silda mūsu attiecības,
Es esmu Tavs mākonītis,
Kurš reizēm atvēsina tās,
Bez Tevis tās nebūtu siltas un jaukas,
Bez manis mēs neilgotos pēc tām.

Nevajaga pirms saulrieta domāt par krēslu.

Ļauj man mīlēt sauli!
Ļauj man mīlēt zvaigznes!
Ļauj man mīlēt Sevi!
Ļauj man mīlēt Tevi!
Ļauj mums abiem mīlēt!
Mīlēsim sauli mēs!
Mīlēsim zvaigznes mēs!
Mīlēsim mani mēs!
Mīlēsim Tevi mēs!
Mīlēsim dzīvi tādu kāda tā ir!
Skarba, bet arī skaista!

Tas sapnis ko sirdī nēsāju līdz,
Ir sapnis par mīlestību,
Ne tāpēc , ka mīlas ir bijis par daudz,
Ir daudz bijis pārestību.
.... Ja vaicātu Dievs man, ko gribu es vēl –
Vai bagātu dzīvi vai garu, –
Es atbildētu:”Lai mīl mani kāds
Un kādu lai mīlēt es varu.

Baltie zvaigžņu mirkļi pienāk katram –
Arī tiem, kas viņus peļ un neatzīst.
Arī tiem, kas viņos nekad neatdzeras
Un kas seviAugstā kalna ceļ.
Ne jau vienmēr tie mums prieku atnes
Ne jau vienmēr laime līdzi nāk
Gadās ta, ka gribas aizmigt mūžam,
Bet ir sevi jāparvar un jauzvar.
Ja tu mīli tā, ka pietrūkst spēka
Dažreiz vajag pateikt ari nē,
Dod tai savu svētību un spēku
Un tad atlaid, lai ta tālak iet.

Tā ir dīvaina smarža –
Atmiņā neizgaistoša...
Uz mirkli aizveru acis,
Lai justu kā smaržo laime....

Nāc ar mani lietū stāvēt,
Samirksim un apskausimies,
Tad ar maigiem lūpu glāstiem
Savāksim mēs lietus lāses
Tu no manis, es no Tevis.

Jūtas, kas neizdziest
Sirds, kas pulsē ātrāk un ātrāk
Domas par viņu ik nakti
Laiks, ko pavadi ar viņu
Skūpsti, ko jūs dāvināt viens otram
Vārdi, ko velti tikai viņam
Skumjas pēc viņa
Uztraukums, kas Tevi nomāc
Kas tas ir?
Tie ir vārdi, kas laužas no tevis ārā
Es Tevi mīlu!

Līst pār zemi zvaigžņu lietus,
Skan elpa Tava un mana,
Maigs klusums apņem mūs,
Jo jūtu – esmu Tava...

Aizver actiņas un smaidi, Noliecies pie manas krūts: Atteikšanās, vientulībā Ir jau diezgan ilgi būts. Aizver actiņas un smaidi, Sapņi lai mūs projām nes Turp, kur mīlestības vilņōs Izkustu mums dvēseles.

Lai gan domas ved pie Tevis,
Lai gan mana sirds straujāk sitās,
Cenšos aizmirst Tevi ļoti,
Bet kādēļ gan nesanāk tas?
Nesaprotu it neko...
Mīļais, lūdzu pārtrauc murgu!
Atnes manu brīvību...
Būsim kopā mūžu mūžiem,
Tu un Es šai pasaulē!!!