Romantiski apsveikumi

Mēs gribam viens otru sajust un pasaulē šajā pazust, kaut uz stundu, divām un bez liekām ziņām. Es nezinu vai tas mums būs pa spēkam, līdz šim mēs no tā bēgam, bēgam, bēgam.

Neko jau cilvēks nespēj gūt ar varu
Bet vēsums Tavs man dziļi sirdī skar
Es Tevi mīlēju kā vien mīlēt var
Un devu visu ko vien sniegt es Tev varu...

Vienam sirdi valdīt grūti,
Vajag diviem kopā būt.
Tāpēc, zaķīt, vai Tu dzirdi?
Neliedz man to savu sirdi!!!

Dodu Tev erotisku, asins stindzinošu, lūpas dedzinošu, jaukāku kā paradīzi, karstāku kā elli, saldāku kā zemeni, supergaru maigu skūpstu! :*

... Un tikai rasu pirksti skar
Un paliec Tu ar tukšām rokām.
Daudz tādu brīžu jāpārvar,
Lai mīla nekļūtu par mokām.

Tu esi manī un Tu esi man visapkārt.
Manās domās, vārdos un darbos.
Tu esi katrā manā solī, kustībā, elpas vilcienā
Tu esi manī un man Tevis trūkst.
Tu esi manī, bet es Tevi meklēju vēl un vēl...
Es Tevī slīkstu un man Tevis slāpst....

Tu ko, domā, ka esi labāka par citām? Ka es par tevi vien domāju? Ka baigi man patīc? Un pareizi domā!

Ja smaids būtu ūdens, es aizsūtītu tev jūru.
Ja skūpsts būtu lietus lāse , es aizsūtītu tev negaisu.
Ja apskāviens būtu sekunde, es tev aizsūtītu daudz stundu...

Manas domas tālumā lai klīst un pār taviem vaigiem siltiem kā lietus lāsītes lai līst.

Vakarā, kad jūra sapņo
Un, kad saule zemē riet,
Manas domas klusi, klusi
Tālumā pie tevi iet!

Mīlēt, mīlēt, mīlēties,
Tur jau nav ko brīnīties.
Klēpī sēdēt bučoties,
Tur jau nav ko kaunēties.

Mana sirds – Tā nezin’ ko vēlās!
Mans ķermenis – Tas klausa ik vienu!
Kāpēc tas tā sevi pazemot ļauj?
Kāpēc tas pieskārienus alkst?
Šie pieskārieni ir netīri!
Tie padara lētu!
Šie skūpsti...
Liek pretīgi justies!!!

Esi tik skaista un cēla
Esi kā lilijas zieds.
Būsi reiz latviešu zēnam
Vienīgā laime un prieks!

Nav neviena, kas aizliegt spētu
Jūru sasmelt gliemežvākā,
Saules pilnus smieklus smieties,
Man tavās acīs ieskatīties.

Lai pirmais skūpsts, kad gadi drūp,
Ar vienaldzību neapsūb,
Lai valda prieks – tik balts un liegs,
Kā pavasara ievu sniegs.

Es zinu, tu vari
Ja gribi, tad dari
Noskūpsti mani
Ja mīli, tad zini
Ka es to gribu, bet neprasi man
Vai es to vēlos
Jo atbildi zini
Tu to vari, droši dari!

Mana sirds viena un tukša
Bez tava smaida
Tu zini, ko tā no tevis gaida –
Piedošanu, sapratni un mazliet laika.

Tad apstājā laiks.
Un tā bija mīlestība,
Jo tikai mīlestības priekšā tas apstājas.
Un sekundes varēja grābt kā smiltis
Un sviest uz vienu vai otru pusi – tam nebija nozīmes.
Un nebira ziedlapiņas
Un nerūsēja dzelzs
Un mēs vairs nemācējām skaitīt.
Un tas ir visskaistākais –
Ka mīlestība nemāk skaitīt.

Kā vijīgs zieds ap tevi vēlos vīties..
Ar taviem glāstiem sevi noglāstīt...
Ar jūras čukstiem iečukstēt tev ausī,
Kā vēja dvesma tevi noskūpstīt...

Tu esi blakus. Es esmu droša_
Pārējais viss ir aizejošs.
Pārējais viss no dzīves šīs
Tā kā mākonis izdzisīs.