Romantiski apsveikumi

Mīlestība ir tad, kad tuvība smaržo pēc saules stariem, kas tikko ieurbušies zemē, pār kuru nolijis silts pavasara lietus, un klusums ir tik paredzams, jo putni vienkārši vēl nav pamodušies un sapratuši. Tā ir mīlēt – un nekā citādāk!

Būt mīlētam nozīme vairāk nekā būt bagātam, jo mīlētam nozīme būt laimīgam.

Es Tevi mīlēju
Un naivi ticēju
Naktis negulēju, par Tevi vien domāju
Dienu un nakti sapņoju par Tevi
Bet tu? Ko gan darīji Tu?
Tu uzjautrinājies par mani
Tu uzskatīji mani par savu rotaļlietu,
Manipulēji un spēlējies ar jūtām,
Jūtām, kas bija svētas un nevainīgas,
Bet kad panāci savu
Pagāji garām un skaļi pasmējies
Un lūk atbilde uz jautājumu, ko jautā citi
“Kāpēc viņa man netic?”

Mēs laimi bieži metam projām
Un tad pēc brīža raudam jau,
Jo dārgumu mēs ieraugām tikai tad,
Kad viņa vairs mums nav!

Ej, nešaubies, ceļš labi sācies,
No tevis dzīve prasīs daudz.
Ej, mūžu dzīvo, mūžu mācies,
Un visu mūžu audz.

Ieklausies, mīļais naktī
Vai dzirdi cik tā maiga un klusa?
Tik tālumā kaut kur..
Maziņš vējinš šalc
Cik manai sirdij pietrūkst Tavējās!!!

Mani soļi kā akmeņi, kā krasti, Tavi kā avoti. Manas acis kā vēji, kā mākoņi Tavas kā ezeri. Manas plaukstas kā saknes, kā velēnas. Tavas – kā zeltstarītes. Tavi soļi uz mani iet. Visam jāuzzied.

Spārnotās jūtas,
Man kā vēja pūtas
Tās jaucas ar sapņiem,
Un krāsainiem smiekliem...

Ņem par labu nedaudz rindu,
Kuras ļoti maz var teikt,
Tomēr tavā dzimšanas dienā
Atļauj visiem tev sveikt.

Austiņā man sapņus stāsti
Ķermeni klāj maigi glāsti,
Vēsas tirpas pāri skrien
Gribu tikai Tevi vien
Lai gan attālumjs mūs šķir
Tavas lūpas manas ir!!!!

Jauna zēna mīlestība
Sērkociņam līdzīga –
Ātri deg un ātri dziest,
Līdz ar dūmiem projām skrien.

Es gribu Tevi kā
Sniegpārslu aukstu,
Sasildīt plaukstā,
Lai Tu izkustu laimē.

Ak, mans mīļais Eduard,
Tik par Tevi vien domāju!
Kā gribas man atkal...
Atkal sajust tavas lūpas,
Pieskārienus maigos....
Un apskāvienus jaukos!

Tu man prasi, ko es mīlu,
Es tev teikt to nevaru.
Visus pirmos burtus saliec,
Izlasi, tad zināsi.

Tevi es pazīšu pēc nejaušas sirds trīsas tumsā, pēc neredzamo pasauļu šalkām, pēc nezināmā krasta dvesmas; Tevi es pazīšu pēc tā, ka pēkšņi iegavilēsies mana sirds, tvīkstot ilgu smeldzē.

Es gribu sēdēt ar tevi jūras krastā Ar tevi vērot kā karogs plīvo mastā Pierast pie neparastā Es būšu tava cerība Kas nekad nepametīs Es būšu tava ticība Kad citi nesapratīs Kad visa pasaule liksies auksta Tevi sargās mana siltā plauksta Un no jebkura posta Tevi sargās mana miera osta Es būšu tava vēlēšanās Es būšu tava fantāzija Vēja šalkoņa priedēs Un tava kabatas baterija Tikai tev es gribu dāvāt smaidu Tikai tevi vēlajos vakaros gaidu Es būšu tava mīlestība un sapnis arī Tu zini - Mīlēšu tevi ziemā, gan pavasarī Es būšu tava siltā sega Kad iesnas tevi mocīs Es būšu stipra mūra siena Kad vētra kokus locīs Ar tevi gribu uzkāpt augstākajā kalnā Ar tevi nebūs auksti pat bargākajā salnā Ar tevi raudāt, smieties, kliegt un klusēt Klausīties kā sitas sirds un ļaut tai pulsēt Es sagaidīšu ar tevi katru saules rietu Lai kur tu būtu, lai kur tu ietu Un kad pieturēs gala stacijā Mans pēdējais elpas vilciens Es tad būšu - viss, ko tu vēlēsies...

Tu jautāji, par ko gan Tevi mīlēt, Tu taču neesi nedz skaista, nedz ideāla.. Es atbildeeju, ka ne jau mīl to, kas ir skaists, bet skaists ir tas, ko mīl.

Es gribu par daudz… Paklau, mīļā! Es gribu Tavs būt, Ne rīt, ne parīt Bet tulīt. Gribu daudz Tev teikt, Bet nevar vārdus sameklēt. Vienkārši atplest rokas, Un Tevi maigi apskaut. Gribu lūpas Tavas just, Just kā sirds Tava pukst. Gribu, lai Tu dzirdi Ko mana sirds Tavai čukst, Gribu Tevi pie sevis piespiest, Tevi skūpstīt un nemulst, Neklausīt, ko saka citi, Galvenais, lai mums būtu labi, Būtu labi vakari un rīti. Gribu Tikai Tev piederēt, Gribu būt mīlēts, Un gribu arī mīlēt. Nepieļaušu, lai ar mani spēlē, Un pats negrasos spēlēt. Gribu vēlos vakaros, Pie kamīna Tevi sildīt. Gribu skaistas vietas Tev rādīt, Ar Tevi prieku dalīt, Un bēdas prom no Tevis dzīt. Gribu Tevi izprast, Un vēlos, lai saproti mani. Es netaisos Tevi pamest, Ne tagad un nekad, Tevis dēļ es gribu, Visu pie malas mest. Gribu pa mīlas taku, Uz priekšu Tevi vest. Un pār slieksni katru, Savās rokās pāri nest. Gribu rūpēties par tevi, Un lai rūpētos par mani. Vai par daudz es prasu? Tikai vienu: Mīlestību Tavu! Gribu Tavas lūpas redzēt smaidu, Un acīs prieku. Nevis asaras un kaudzi bēdu, To uzskatu par grēku. Gribu mīlestību just, Un arī mīlēt. Dzirdi mana saulīt, Lūdzu, neskumsti, Mēs satiksimies!

Smaidi šodien, ši diena tava!
Skumjas un ilgas lai gaist.
Smejies šodien, šī diena ir tava!
Viss šai dienā, lai veltīts ir tev!

Tev 5as bučiņas uz lūpām,
5as uz kakla.
10 uz vaiga,
Un pārējās 75
Kur vien vēlies!!!