Romantiski apsveikumi

Var aizmirst, ko zināji,
Var aizmirst, ko darīji,
Var aizmirst, ko solīji,
Bet nevar aizmirst, ko mīlēji!

Kā ziediņš zils, kā saulesstariņš silts, tu esi manas dzīves dārgumiņš

Mīliet visus dzīves gaišos ceļus,
Mīliet vēju, kas pār laukiem slīd,
Mīliet savus darba draugus, dzīvi,
Mīlu saudzējiet kā skaistu ziedu līdz.

Es sūtu Tev savu mīksto spilvenu saldam miedziņam, silto segu, lai Tu ātrāk iemiedz, saldu buču jaukam sapnītim, bet tagad salstu, jo viss ir pie tevis!

Atnāku, kad čuči,
Noglāstu maigi,
Tik nemodinu –
Vēl agrs..
Vēl tāls ceļš man ejams,
Lai atgrieztos..
Pa īstam..
Tik nenomaldīties ļauj,
MĪĻĀ!

No olas iznāk cālītis,
No mīlestības pārītis.

Gribu Tevi aizmirst, jo zinu Ka tā būtu vislabāk, Bet kā, lai Tevi aizmirstu? Kā, lai aizmirstu, ja gribētu, Lai ausīs skan Tavi vārdi? Ja gribu sajust Tavu smaržu? Ja gribu Tevi izjust? Izjust Tevi visu… Tāpāt kā tonakt… Kāpēc viss ir ideāli uz tik īsu brīdi? Es ienīstu sevi, jo gribu es Tevi…… Es ienīstu Tevi, jo Tu laikam negribi mani…. Kāpēc Tev pret mani nav jūtas, tāpat ka man pret Tevi? Bet varbūt ir??? Kāpēc tagad skan tā dziesma, Kura tik ļoti man atgādina naktis, ko pavadijām kopā? Kāpēc tieši tagad, kad man ir tik slikti? Kāpēc vispār bija tik labi – gan Tev, gan man? Ja neko pret mani nejūti, kāpēc biji tik laimīgs ar mani? Bet varbūt viss atkal bija meli???….. Nēesi iedomājies, ka mēs esam radīti viens otram? Tad padomā… Visu jau var mainīt un pagātnes nepiepildītos sapņus un cerības ietvert tagadnes sapņos! Katrs meklē to, ko pazaudējis – es meklēju mūsu mīlestību…. Manai sirdij tagad ir tik auksti, jo Tu esi pie citas… Bet tik un tā es ilgojos un gribu tikai Tevi… Tev dotu visu, bet man ir tikai sirds… Vai ar to Tev nepietiek?

Esi tik stipra kā klints,
Maiga kā vasaras riets.
Esi tik daiļa kā saule,
Tad dzīves rūgtums būs liegts!

Es skatos Tavās acīs, un redzu maigumu. Es klausos Tavos vārdos, un jūtu siltumu Es jūtu Tavu tuvumu, un maigi silto elpu. Es jūtu Tavu miesu, kas maigi pieskārusies man Kad Tevis nav man blakus, es dzīvot nespēju. Ik, katru mīļu brīdi, par Tevi domāju. Es gribu sajust Tavas lūpas, kas maigi skūpstīt māk. Sev tuvumā ik brīdi, kad sirdī tukšums nāk. Cik loti Tu man patīc, nav vārdiem izsakāms, to tiešām var tik sajust, ja sirdī ieskatās. Ja vien es spētu… Ja vien es spētu pārvarēt šīs bailes, Vai tiešam arī turpmāk, Viss varēs būt tik skaisti. Vai tiešam ari turpmāk, Mēs spēsim radīt kaisli? Es ceru… Es ceru un mīlu šo cerību… Tavus skūpstus maigos, Un apskāvienus jaukos. To saku es No sirds, kas ir tik šķīsta Kā mazulīša asaras! Uz atvadām, Tev sveiciens maigs, Kas, nāk no manas sirds kā tvaiks. Uz drīzu tikšanos viņš teic, Un jauku skūpstu iedot steidz!:*

Vārdā mīlestība ir 9 burti, bet reizēm cilvēki to burto visu mūžu.

Lai mīla ir salda,
Salda kā vīns.
Lai ar vīns ir maldīgs,
Maldīgs kā sirds.
Lai sirds ir silta,
Silta kā pirts.
Un mīli to sirdi
Kuru tu dzirdi...

Ja atceries – tad zini!
Ja nezini – tad mini,
Ka es tevi mīlu!

Daudziem manas lūpas smaida
Daudziem acis mirdz
Bet es mīlu tikai vienu!
Viņam pieder mana sirds

Logs asaro –
Man Tevis pietrūkst...
Kā vienmēr rudenī, kad līst...

Projām biju tikai dienu,
Mana sieva jau ar vienu.
Mokos nu es sirdssāpēs,
Bet nejau es būšu tas kam sāpēs.

Cik gūti ir mīlēt, kad atbildes nav,
Sirds meklē sirdi, bet atbildes nav,
Par agru bij` mīla, par agru bij` prieks
Uz sārtām lūpām uzsnidzis sniegs.

Pukst straujāk sirds,
Acis iemirdzas.
Kāds satiekas
Un pamazām iemīlas.
Aizver acis un pasapņo
Atver acis – un visu to izdzīvo.
Ir atļauts būt laimīgam –
Piepildi sen domās loloto.

Saule pārstās sildīt,
Zvaigznes izbeigs mirdzēt
Un sāks uz akmens zāle augt,
Bet mana sirds pēc tevis nebeigs saukt.

Es prasīju Dievam puķi,
Viņš man iedeva pļavu,
Es prasīju Dievam koku,
Viņš man iedeva mežu,
Es prasīju Dievam lietus lāsi,
Viņš man iedeva lietu,
Es prasīju Dievam eņģeli
Un viņš man iedeva TEVI.

Vakarā, kad saule riet, Vēlos es pie tevis iet, Vēlos mīlet, skūpstīt, glāstīt Un par sevi blēņaas stāstīt, Un tad vienīgais tu būsi, Kas par mīļāko man kļūsi!