Romantiski apsveikumi

Es šodien redzēju brīnumjauku puķi
Un domāju,
Ka tā ir visskaistākā pasaulē,
Līdz es satiku Tevi!

Vēlā naktī mēness, kad spīd –
Bezgala tālas domas man klīst,
Gribētos satikt, skūpstu TEV dot
Un kvēli kvēli samīļot..

Neskumsti par gadiem aizgājušiem,
Priecājies par tiem,
Kas jāiet vēl.

Aiz loga ir tavas asaras un salauzta sirds,
Aiz loga ir redzama spoža zvaigzne,
Kurā atspīd tavas acis,
Tavā sirdī parādās laime,
Un prieks no jauna dzīvo,
Ka no jauna piedzimis.
No tava smaida parādās spoža saule,
Un saule atspīd uz tavu pusi.

Tu esi man vajadzīgs, tāpēc Tu nāc Lai kāptu pret sauli vēl augstāk, Un labi, ka pasaulē esi Tu tāds Ar savām stiprajām lielajām palukstām..

Turi rokā vienu rozi,
Skaties, lai tā nenovīst,
Turi sirdī vienu draugu,
Skaties, lai tas nepazūd!

To jūra šalc, to pašu dziesmu dzied,
Uz savu zvaigzni tev tālu iet.
Un dziemas skan, ik skaņa trīc –
Lai viss tiek dzīvē piepildīts.

Klausies kā pasaulē klusi
Cilvēks pēc cilvēka sauc.
Dabūt no otra pusi –
Tas laikam ir ļoti daudz...

Tris sīkas asins lāses...
Trīs no pašas sirds...
Trīs sīki, mīļi vārdi...
Tevi mīlu es...

Viss tukšs bez Tevis, nav prieka dzirkstis,
Kas manām dienām pulsēt liktu,
Nav priecīgs brīvais krēslas mirklis.
Nav jūtu, lai pie Tevis tiktu.

Viss sakās ar smaidu,
Tad manas rokas Tavējās,
Tad mani pirksti Tavos matos,
Viss sakās ar smaidu.

Es Tevi mīlu. Tas ir arī viss.
Šai verdzībā un pāris mirkļos brīvos
Bij vērts man celties, vērts būs krist,
Lai mīlestība mūžam pastāv, dzīvo.
J. Peters

Vrbūt kādam bez tevas dvašas stingst pirksti.
Varbūt jau nojucis solis miglā mirkstot.
Tici – kaut kur tieši tevi meklē ilgi un izmisīgi.

Kādu pantiņu lai rakstu
Ko lai Tev es vēlu
Labāk teikšu trijos vārdos:
“Tevi ļoti mīlu!”

Lai laime tevi vada
Pa saules ielejām
Un nikna kaza bada,
Ja esi nerātna.

Nezinu, vai mīli mani
Nezinu vai mīlēsi...
Tikai zinu ka pēc tevis
Sirds mana mūžam ilgosies!

Es biju tērpā plānā, kā cīsiņš celofānā.
Tu biji melnos brunčos cienīgs, kā dūmu desas stienis.
Te dzirdu Tavu balsi:”Nāc uzgriezīsim valsi. ”
Tu juti – sirds man palec un trīcēja kā galerts.

Es Tev varētu dāvāt
Zeltītu mēnesi
Un sudraba zvaigznes,
Bet nedāvināšu.
Tos jau Tev uzdāvās citi.
Pastiep roku un noķer
To mazo sniegpārsliņu –
Tā būs no manis.
Un vēl miljons citas
Tev būs tikai no manis.

.: Tu! Tu mana mūza, Tu mans rīts un vakars, Tu, kas spīdi kā viss spožākā zvaigzne debess klajumā. Tu man kā gaiss tīrākais, kā saulriets skaistākais. Tu zini, ka zvaigznes mēdz mirdzēt cita par citu spožāk, bet mēdz arī krist. Nokristu mana zvaigzne no debesīm un uzziedētu kā viss krāšņākais zieds, bet Tu neuztraucies es zinātu kurš zieds Tu esi. Tu esi tāds mazliet neizsniedzams, jo audz uz klintīm un kas lai zina, varbūt Tev skaistums ar ērkšķiem aizsargāts. Tev māte zeme mirdzētu un ziemā nenosaltu Tu, jo vienmēr atradīsies kāds, kas Tevi sildīt gribētu. Tev gan jau patiktu, ja allaž es Tev smaidītu un mīļus vārdus sacītu. Tu skaista esi un varbūt neapzinies to, bet gan jau vārdus šos bez manis teicis kāds…

Ja Tu redzi debess zilgmē Divas spožas zvaigznītes Tie mēs cilvēki vai putni Skumju domu pārņemti. Viens no otra tālāk, tālāk Piekāpties un pielāgoties, Vai no jauna iemīlēties Vai ar vēju tālāk skriet. Aizmirsti sāpes manas No jauna atkal roku sniedz Tu dedzini rētas savas No jauna sevi mīlēt ļauj Dejot ātrā saules dejā, Krist uz leju, leju leju… Tavas domas nolasīt, Mazliet laiku apturēt, Asaras no acīm skūpstīt, Sejā smaidu ieraudzīt, Lai tās zvanu dziesmas skan Abiem diviem tev un man … Aizmirsti sāpes manas No jauna atkal roku sniedz Tu dedzini rētas savas No jauna sevi mīlēt ļauj