Romantiski apsveikumi

Vienalga, vienalga kur Tu esi,
Vienmēr, vienmēr es būšu blakus.
Un visi, visi šķēršļi kas būs priekšā,
Neviens, neviens mums nemaisīsies.

Lielākā laime ko cilvēks var gūt ir mīlēt otru un mīlētam būt...

Tu pasaki man tā,
Vai vēl tici mīlestībai,
Vai vēl palicis kas svēts,
Kas neaptraipīts, skaists!
Šaubos!
Kā var viegli aizmirst to,
Kas bijis reiz starp mums,
Vai neatceries vairs,
Kā naktī klīdām mēs
Un ķērām pļavā tauriņus
Un laiku neskaitijām,
Kad labi bija
MUMS!!!

Lai piepildās tās cerības,
Kas tavā sirdī viļņojas,
Lai laimes māte ziedus lauž
Un tev dzīves ceļu sprauž!

Nav jūra bez dzelmēm,
Nav sirds bez sāpēm.
Piedot var visu,
Bet aizmirst neko.

Kas bijis, tas jau aizgājis,
Ne velti gadiņš jau pagājis.
Bet ko lai dara tālāk?
Tas tev pašam jāizlemj.

Mīlestība atnāk nejauši
Nevienm neprasot
Vai tā drīkst ienākt Tavā sirdī
Vai tā tur ir gaidīta
Lūgta

Kā laba grāmata ir visa mūsu dzīve,
Tā skaista šodien, skaistāka būs rīt.
Un laimīgs tas, kas spēj ar savu dzīvi
Kautvienu labu sirdi tajā ierakstīt.

Ja nebūtu jūras, es nezinātu, kas ir plašums.
Ja nebūtu zvaigznes, es nezinātu, kas ir sapņi.
Ja es nesatiktu tevi, es neuzzinātu, kas ir īsta mīlestība...

Jau tūkstošiem veidu izdomāju kāpēc Tu man neraksti.
Domāju, ka viens būs pareizs
Un vis būs kārtībā,
Un atkal mēs būsim kopā.

Lietus lāsēm smagi krītot pret palodzi, vai ietvi
Ieklausies to čaboņa tik jauka, ka škiet ka,
Katra lāse ir dzīva un mūzika būtu speciāli Tev komponēta...!:)

Stunda pēc stundas, kas aizrit bez Tevis,
Ir laiks – kurš pavadīts bez sevis.
Ar cerībām par jaunu dienu,
Ar Tavu smaidu, ar Tavu acu skatu.

Zvaigžņu ceļš zem kājām klāts,
Ej par to – kļūs priecīgs prāts.
Līdz ar laiku tas var gaist,
Tāpēc ej un neatliec to vairs.

Dzīve ir skaistums, apbrīno to....
Dzīve ir svētlaime, baudi to...
Dzīve ir sapnis... Vērs to par īstenību...
Dzīve ir izaicinājums, stājies tam pretī...
Dzīve ir pienākums, pildi to...
Dzīve ir spēle, spēlē to...
Dzīve ir vērtība, saudzē to...
Dzīve ir bagātība, taupi to...
Dzīve ir mīlestība, baudi to

Kā skaņa ieskanēšu ausī tavā, kā silta elpa matos ievīšos, un vairs nekad no lūpām savām, tu manu garšu nedabūsi nost. Kā ziemas rīts tev iespīdēšu acīs, kā ērkšķis smelgšu plaukstās tavējās, un, lai tu neaizmirstu, kas man sacīts – tev sirdī drebēšu kā asins lāss....

To laimi, kuru meklē,
To savā sirdī rodi,
To sirdi, kuru mīli.
Nevienam neatdod!

Laimes mēs tev pūriem vēlam,
Mīlestības – tūkstošiem,
Bučiņas uz čaļa lūpām,
Tās bez kāda rēķina!

Kur draudzība sākas, to
Neteic neviens. Un kādēļ?
Lai vārds to saka!

Kāpēc skumsti?
Tas ir tikai lietus.
Kāpēc sapņo?
Tā nav realitāte.
Labāk mīli,
Mīlestība ir Dieva dota dāvana,
Mīli kamēr ir laiks!

Visvairāk man pietrūkst Tavu smaidu.
Par spīti visam – jo
Es tos aizvien vel gaidu
Dzīvoju cerot, ka varbūt rīt...
Rīt, parīt vai aizparīt
Dievs mani iemācīs
Kā laimi iepazīt
Un ka tavus smaidus sagaidīt...