Romantiski apsveikumi

TU MANU SIRDI ESI PAŅĒMIS
NO KRŪTS MAN IZCĒLIS
AK TAVA ROTAĻA
CIK NEVĒRĪGA
KAD SIRDĪ TRŪKST
NU KĀDA STĪGA
PATS ZINI CIK TĀS
SMALCIŅAS
BET TEV NEKAS
KĀ BĒRNI ĀBOLUS
TU SIRDI SVAIDI
ROKĀS ŽŅAUDZI UN
SPAIDI
KAD MAN NO BAILĒM
KARSTI KĻŪST
KAD MANA SIRDS NU LŪST....

Apnika man strīdi mūsu,
Zinu, ka Tev arī tie ir apnikuši.
Katru strīdu uzsāku es,
Neko nevaru padarīt ar sevi.
Mūsu strīdi ir dēļ tā, ka mīlu Tevi.
Greizsirdība moka mani.
Neredzu es Tevi katru dienu,
Neesmu es blakus katru nakti.
Baidos Tevi pazaudēt.
Bail ka Tevi man nozags,
Nozags kāda cita,
Un Tava sirds vairs nepiederēs man,
Nevis man, bet citai...

Veido pati jauno sauli,
Jaunas zvaigznes iededzini,
Un uz dzīves jauno tāli
Pati ceļu atrast zini.

Mēs katrs esam eņģelīts ar vienu spārniņu. Lai varētu lidot, mums vajag apskauties...

Katru rītu – bučiņu vingrinājumi,
Katru dienu – apskāvienu nodarbības,
Katru vakaru – glāstu treniņi,
Katru nakti – skūpstu, apskāvienu, glāstu stafete...

Es gribētu būt mazs enģelītis,
Kas ar spārniņiem maigi varētu
Piekļauties tavai sirsniņai
Un iekļūt tās visdziļākā kaktiņā,
Lai uzšķiltu mazu mīlas uguntiņu!

Ir sirdij tuvākais – tai reizē tālākais,
Ko iegūsti – tas tūlīt gaist,
Ko atmest gribi – seko tev pa pēdām,
Un tavi prieki pārvēršas par bēdām.
Manas rokas tevi mīl vairak nekā
Es pati, ja tu aiziesi šonakt
Manas rokas tevi atcerēsies
Visilgāk...

Dzīvē ir tādi mirkļi, kad pēc kāda skumsti tik ļoti, ka vēlies izraut tos no saviem sapņiem un apskaut.

Tu man es viss,
Es Tevi mīlu no visas sirds,
Tu esi man vienīgais,
Bet vai Tu mīlii mani???
Tas ir jautājums uz ko Tev ir jāatbild!!!!

Ieslēdz mani savā sirdī un atslēgu iemet jūrā!

Ienāc manā pasaulē.

Kā lai tevi apsveicu?
Ko lai tevim novēlu?
Dāvināšu rozi vienu,
Novēlēšu jauku dienu!

No zieda uz ziedu, No sirds uz sirdi Lido mīlestība. Un zieds pēc zieda Atkal izplaukst, Un sirds pamostas. Aiz gaismas mirdz zieds, Aiz laimes pukst sirds, Pa pasauli mūžam Lido mīlestība...

Tavi blondie tizlie mati?
Tavas pretīgās zilās acis..
Tavs garais šļūtenes augums?
Tu dabas nicināmā kļūda..
Sinap krāsas džemperī?
Tevi nicinu es?
Bet zina ko es atskārtu,
Es nespēju kādu nicināt?
Jo tu neesi mana naida cienīgs?

Es šonakt no vientulības nobeigšos... Es gribu skūpstīt Tavu karsto pieri, Tavas sārtās lūpas, es gribu aizmigt klausoties kā Tu elpo, jūtot Tavu maigo ādu piespiedies Tev cieši klāt, dzirdot Tavu sirdi, kas dauzās līdz ar manējo, jūtot Tavu smaržu, kas uzbudina un apreibina kā ziedošas ievas un jasmīni agrā vasaras rītā, kad viss ir norasojis... Tu man ļoti pietrūksti...

Tici tam, ka divreiz divi ir četri,
Tici tam , ka zvaigznes lejup krīt.
Tici tam , ka pasaulē ir mīlestība,
Tici tam , ka Tevi mīlu!

Skūpstu pēc skūpsta es vēlos Tev sniegt,
Tavā sirdītē mīlestību diegt.
Vārdu pa vārdam ausī Tev čukstēt,
Kas liks sirdītei straujāk pukstēt.

Šķiramies šķērsām
Tiekamies – krustu,
Lai mēs viens otram
Nekad vairs nepazustu!!!!

Es taisīšu sētiņu
Ap savu sirsniņu.
Un vārtiņus atvēršu
Tikai Tev!

Es mīlu tavu kluso smaidu
Un tavas acis sulainās
Es mīlu tevi klusi, klusi
Kaut tu no manis tālumā...