Romantiski apsveikumi

Ar rīta zeltītiem stariem
Daudz sveicienu sūtu es,
Lai vakara vēsmiņa lēna
Atpakaļ atbildes nes.

Nepaiet ne stunda,
Kad es neiedomājos Tavu smaidu,
Nepaiet ne diena,
Kad es negribētu būt Tev blakus.
Es domāju tik par Tevi vien,
Manā prātā ir tikai viena doma – Tu.
Manu prātu nodarbina tikai
Trīs vārdi – es mīlu Tevi.

Esi mūžam smuka, slaida,
Lai tie foršie čaļi smaida,
Bet, ja nedarīs kā liek,
Tad tev mūžam stulbi tiks.

Cik neprātīgi šodien smaržo rozes,
Tās tevis dāvātas, tām īpašs stāsts.
Cik neprātīgi šodien smaržo rozes,
To ziedos paslēpies tavs acu glāsts...

Kad dienas bijušās var pārskaitīt,
Arvien nāk jaunas aizgājušo vietā,
Un gadi tad starp tām kā dzintars spīd,
Un jaunas zvaigznes sijā laika sietā.

Noplūc kā puķes dienas
Laiks ko dāvina tev,
Skaistākās ziedlapiņas
Paturi vienīgi sev.

Nāc un paņem manu mīlu,
Nāc un atņem vientulību...
Nāc un ieskaties man acīs
“Tevi vēlos” – tās tev sacīs!

Dzīve ir kā ziedoša pļava –
Zieds pie zieda, sirds pie sirds,
Ej uzmanīgi, lai aiz tevis nepaliek
Salauzti ziedi un sāpošas sirdis!

Dzer mīlu kā vīnu,
Kā alus pudeli,
Tik nepievil meiču,
Kura uzticas tev.

Tas ir labi, ka Tu esi tālu
Saka: tā vieglāk dzīst!
Bet Tavu seju
Es redzu debesīs...

Šai dzīvē, aizmirsdama sevi,
Tu spēji visu atdot mums.
Kas tādu spēku , māt, tev deva? –
Nu paliks mūžīgs jautājums.

Es gribu tikai vien drusku saules,
Kas lietainā dienā pāri pār peļķēm skrien,
Es gribu tikai vien vienu zvaigzni,
Kas manu skatienu augstāk par zemi sien

Rozes ērkšķi manu dvēseli plēš,
Cik asi un dzēlīgi tie,
Viens indes piliens, trīs asins lāses
Es akacī slīkstu, grimdama tumsonībā.

Paņem mani cieši, velc sev tuvu klāt, skūpsti mani bieži un lūdzu neapstāj. Tavi skūpsti kā sapņi man šķiet, neliec man tiem garām iet.

es vēlos apskaut,
Es vēlos pieglausties
Es vēlos padoties
Un nepakrist...
Es vēlos dot
Es vēlos teikt
Es vēlos piederēt
Un palikt...
TEV

Sniedzies pēc mērķa,
Traucies pret kalnu,
Skaistāko nākotni darini sev!

Tu esi viss!
Priekš manis Tu esi viss!
Tu esi mana dzīve,
Tu esi man prāts, manas domas, manas jūtas!
Tu esi mana sirds...
Tu liec manam ķermenim viegli trīsēt,
Tu liec man uztraukties un skumt.
Tu liec man domāt par Tevi!!!
Tevis dēļ es pārdzīvoju,
Tevis dēļ raudu...
Tevis dēļ es aizmirstu par sevi...
Tu esi viss!
Priekš manis Tu esi pilnīgi viss!
Es mīlu... Klusi mīlu Tevi...
Un viss...

Tu noteikti tad uzvarēsi,
Ja, cietis sakāvi, tu nezaudēsi,
Ja pašlabumam pāri celties spēsi
Un spēku savā sirdī saredzēsi.

Tukstoš reižu nakts,
Tukstoš reižu garām paiets,
Tukstoš reižu sākts,
Tukstots sapņu vējā palaists.
Vai tukstots ir par maz?
Vai varu Tevi saukt par savu..?

Ir pienācis dzestrs rīts, 14. novembris Ziema un aiz loga zied ledus puķes Esmu aplaimota, jo zinu, ka pēc brīža satikšu Tevi Sirdī kūsā mīlestība Esmu neziņā kā tas būs atkal redzēt Tevi Eju pa ietvi pretī Tev Uztraukums mani nepamet ne uz mirkli Bet redzot Tevi nākam pretī es aizmirstu visu…. Diena ir burvīga es eju Tev blakus un domāju kā būtu būt Tavai meitenei…. Lieliski taču vai ne? Galvā tikai viena šī doma….. Es pavadīju sava mūža laimīgākās stundas kopā ar Tevi.. Un nezinu vai tur ir ko nožēlot….. Šodien atceros visu, tā it kā tas būtu noticis vakar Tik skaisti un neizmirstami…. To vajadzētu atcerēties ar smaidu, bet šodien tikai skumjas acīs saskatāmas… Kā tā var būt, ka atkal esmu nelaimīga un pamesta…. Dzīves ironija, ka pat nezinu, kur Tu tagad esi un ar ko….