Romantiski apsveikumi

Gurķa lapa, mucas tapa,
Tās lai tevi sveicina.
Un, kad paliek bēdīgs prāts,
Tad lai palīdz slotas kāts.

Es Tevi gaidu sapnītī
Atnāc ciemos pie manis –
Gribu sajust Tavu silto ķermenīti,
Tavas maigās rociņas, kas glāstītu mani
Un sajustu un sajustu Tavu smaržu!
””SALDUS SAPŅUKUS””

Visapkārt man tumsa.
Skatiens ir zudis,
Elpas vairs nav.
Melns... Viss ir tik melns.
Dvēselē tukšums,
Sirds vairs nepukst.
Uz vaiga tik maza asara,
Bet lūpas tik sārtas,
Kā vēl kādu skūpstu gaidītu...
Tomēr viss ir tik melns un zudis....

Tavās acīs redzu saules atspulgu.
Un Tavas rokas kā rīta asaras,
Apskauj manu augumu.
Nevaru vien sagaidīt,
Kad Tavas lūpas pieskarsies manējām!

Nieki, viss ir tavā varā –
Zeme, zvaigznes, debesis,
Tikai vajag dzīvot starā,
Tikai nevajag dzist.

Ar prieku sirdī
Caur dzīvi ej,
Nes sauli visiem
Un priecīgi smej.

Tavās acīs redzu okeānu,
Tavā sirdī visumu.
Vai tie ir tauriņi kas vēderā griežas,
Vai tās ir skudriņas kas pārskrien pāri manam augumam.
Tevi redzot jūtos septītajā debesīs,
Par tevi domājot jūtos kā sapnī kas nebeidzas.
Vai tā ir iztēle , vai mīlestība?
Zinu es vienu tas ir kaut kas brīnišķīgs.

... Es zinu, ka vienmēr paliksi man neaizsniedzams,
Gluži kā saule!
Es vēlētos, lai es spētu Tev pieskarties,
Pieskarties un neapdedzināties...
Tu vienmēr man sirdī paliksi kā eņģelis,
Kas mani apgaismoja...
Es nekad nenosodīšu Tevi par to,
Ka sāpināji!
Piedod man par to ka Tevi mīlēju...
Piedod man par to ka veljoprojām mīlu...

Laimi vēlēt mums tev prieks,
Un līdz simtam nodzīvot tev prieks.

Mazmazītiņš sapnītis pie tevis kā balts zirgs trauc, drīz tas tavu prātu ar savām krāsām jauks.

Ar vienu mīlestību mūžu nodzīvot- To tikai retais prot Ne tas, kurš zems un sīks, Ne tas, kurš pieticīgs, Ne tas, kurš šāvis pāri strīpai, Bet tas, kurš iemīlējies Līdz mīlestībai.

Lai tev laime,
Lai tev prieks,
Lai tev rītos
Nenāk miegs!

Nemet akmeni jūrā,
Ja nezini, kur tas krīt.
Nemīli čali šodien,
Ja nezini, kas būs rīt.

Ieraudzīju Tevi, iemīlējos!
Ieskatījos acīs vēl vairāk iemīlējos!
Parunāju ar Tevi, ieskatījos!
Cik dvēsele Tev tīra un jauka!

Ja skūpsts būtu lietus lāse – es aizsūtītu Tev negaisu.
Ja apkampiens būtu sekundes – es sūtītu Tev stundas.
Ja smaids būtu ūdens lāse – es sūtītu Tev jūru...

Lietus lāses krīt un krīt
Tik nebeidzami...
Kā manas asaras spilvenā,
Kad zaudēju Tevi.
Atceros...
Toreiz spīdēja saule
Tu teici, ka mīli,
Bet aizgāji
Un sāka līt lietus.

Vienmēr kāds būs labāks par Tevi... Bet vislabākais kādam būsi Tu, jo tas būsi tieši Tu un neviens cits...

Paskaties pa logu! Vai redzi mēnesi? Es arī! Un ir patīkami apzināties, ka lai arī esam tik tālu viens no otra.. Toties mūsu skatieni un domas satiekās TUR – uz mēness!!

Ja kādreiz saku, ka mīlu Tevi – tad notici šiem vārdiem.
Ja kādreiz iedomājies par mani – tieši es domāju par Tevi.
Ja kādreiz Tev skumjās asaras birst – tad tici – man to ir vesela jūra.
Ja kādreiz Tava mīlestība beigsies – tad tici, ka mana – NEKAD..

Tā elpa pēc elpas, vārds pēc vārda, telpa pēc telpas, pilda un ārda... Viss ir tik pilns un nav vairs kur dēties... Varbūt mums ņemt un 1 otrā iemīlēties?